:
Man laiku pa laikam ir bijusi uzmācīga doma notīties no galvaspilsētas prom nfg. Nē, ne uz Īriju, UK vai, dies' pasarg', Zviedriju. Tepat uz Dievzemītes siliem. Tiesa, man ir saraksts ar nosacījumiem, kuriem izpildoties, par šādu izgājienu varētu sākt domāt. Nupat viens no tiem ir sācis materializēties - vienā sienāžu un ērču apdzīvotā platībā iespēja uzraut aukšā būdu, neslēpjoties aiz pagaidu būves, autentiskas klētiņas utml vīģes lapām, vairs nemaz nav nereāla. Atkarībā no rocības, saulrietu jūrā varētu vērot vai nu sēžot kāpās uz ķirmju aizgrauztas taburetes un dzerot kandžu no bleķa krūzītes vai arī no otrā stāva terases ar martini glāzi rokā. Ir varianti. Ir nācies lasīt cibiņu spriedumus (slinkums te meklēt atsauces ), cik izmaksā dzīve laukos. Vairums, pēc cipariem spriežot, gan griezās ap pieņēmumu, ka ir kāda Balto Tēvu dūmu istabiņa, kur pasērst, ir vecvectēva stādīts ābeļdārzs, un ir radi, kuriem rudenī piepalīdzot izrubīt kādam suķim aizdedzi un asistējot lauksaimniecībā, tupeņi, speķis un jumts virs galvas nodrošināti. Atliek tikai šnabi piepirkt. Bet par cipariem citu reizi.
Mūzika: King Crimson "Power To Believe"