:
Tuvojoties Lielajām Koklēšanas un Šašlika dienām atminējos kaut kur saklausītu stāstiņu par tautu dēliem, kuri šajos svētkos bija aizmuzicējušies tā patālāk no Rīgas un atjēgušies pie kādas lauku tantiņas sķūnītī. Iziet spēkazari dienas gaismā, bet tur netālu āzis ganās. Skatās, skatās - tas vellaģīmis tāds nekopts rādās. Sameta, lāga dvēseles, naudiņu, nopirka veļas pulveri un nomazgāja āzi. Tantiņa savu ragaini pēc tam bezmaz nebija pazinusi