Ciemi un ciemati bija sadalīti vakos. Katram vakam bijis uzlikts par pienākumu rudenī sarīkot muižniekam greznas viesības, uz kurām ieradušies visi vaka zemnieki. Kad kungam nomaksātas gadskārtējās nodevas, sākusies dzeršana, kas ilgusi vairākas dienas. Alus dzerts no tik lieliem kausiem, ka tie derējuši arī bērnu nomazgāšanai. Dzēruši, kamēr acis līdušas no pieres laukā, dzērāji viens otra vairs nevarējuši saredzēt un krituši gar zemi. Kas pēdējais palicis kājās, tas otrā dienā cildināts kā nezin kāds varonis Agrāk kritušie mēģinājuši no jauna laimi un dzēruši atkal. Turpat vingrinājušies dzeršanas mākslā arī mazi zēni, tikai no mazākiem traukiem. Vaku svētki ilgusi no Miķeļiem līdz Ziemas svētkiem. Starp svētkiem un gavēni laba kamanu ceļa dēļ svinētas kāzas. Un atkal dzerts un dziedāts. Tad atkal nāk vasara, nāk Jāņi...
Dzert un dziedāt patīk man
Šodien, tā kā rītu.
Dziedu, kamēr balss man skan,
Dzeru, kamēr krītu.
Tags: h & p