Pagājušajā naktī šajā pašā laikā, ja ne pat vēl drusku vēlāk, virs jūras debesis bija neparasti gaišas. Sēdēju stundām un vēros tālumā pāri pilsētai uz horizontu ar neko citu neredzošām acīm. Domas, atmiņas. Un tad jau rīts.

Man šeit patīk. Prom no visiem, no radiem, no draugiem... Viena.

Oh, Solitude, forever me and forever you.