- 15.6.10 00:02
Pagājušajā naktī šajā pašā laikā, ja ne pat vēl drusku vēlāk, virs jūras debesis bija neparasti gaišas. Sēdēju stundām un vēros tālumā pāri pilsētai uz horizontu ar neko citu neredzošām acīm. Domas, atmiņas. Un tad jau rīts.
Man šeit patīk. Prom no visiem, no radiem, no draugiem... Viena.
Oh, Solitude, forever me and forever you.
Vēl viena šķemba...
-
Klusumu moca: Anathema ar dziesmu 'Simple Mistake'
Status: sarūgtināta
-
Klusums liedz čukstus.
- 14.6.10 21:36
-
Kaut kā galīgi neiet. Kaut kā nekas nesanāk...
Current music field atļautais simbolu skaits ir pārāk mazs. Pat pilnu dziesmas nosaukumu nevar uzrakstīt. >.<
-
Klusumu moca: The Tolkien Ensemble with 'There is an Inn, a merry Old Inn'
Status: sanīkusi
-
0 čukstējaČukstēt
- Par Ievu.
- 12.6.10 22:45
Istabas biedre kārto mantas. Rīt aizbrauks. Diez vai viņu vēl kādreiz satikšu.
Dzintarainam saulrietam mirdzot caur puspievērtām žalūzijām, parunājām. Parunāt ar istabas biedru, protams, nav nekas neparasts. Taču mēs bieži nerunājām. Reizi nedēļā varbūt? Ja ne retāk. Bet, kad runājām, tad tās bija jaukas sarunas. Arī šī.
Ar tevi kopā dzīvot bija tik ērti un mierīgi, un patīkami, un klusi.
Ieva. Vienmēr sevi meklē. Arī tagad. Vēl aizvien. Bet Londona! Prakse Latvijas vēstniecībā. Kā teici - divu sapņu apvienojums. Ceru, ka tev viss izdosies. Man bija prieks tevi pazīt. Man ir prieks tevi pazīt.
She's found something to die for, something to fight for, something to show her the way.
Through the gates of insanity on the edge of humanity she's gonna make her dreams come true.
-
Klusumu moca: The Rasmus ar dziesmu 'Someone else'
Status: skumja
-
0 čukstējaČukstēt
- 10.6.10 23:58
Oh, why can't I be a new improved version of me?
But I'm nothing so good, no, I'm nothing.
-
Klusumu moca: Galadriel ar dziesmu 'Imaginary Sins'
Status: nogurusi
-
0 čukstējaČukstēt
- 22.5.10 01:02
Pirmo reizi es pamanīju, kā tavas domas kliedz tik apjukušas, skrien kā apmaldījušās, šaubās, uz vietas grozās.
Redzēju tevi sapnī. Tik daudz tevis vienā sapnī.
Kā tu varēji aiziet brīdī, kad mani pirksti tikko kā bija satvēruši tavu noliekto galvu?
Kad es pieveru plakstus un atklāju tevi kā ainavu, tā ir vienīgi bāka ar izdzisušu gaismu. Bezgala maz no tevis ir palicis pāri pasaules satraukumā. Reizēm tu iejaucies nakts izbailēs un varbūt pat domās lūkojies uz mani skumji.
Tavs smaids tik tikko atplaukst manās domās. Tu nekad vairs nenāksi laukā no pagātnes portretiem, kuros es vēlos iegrimt kā miglas segā.
Tu varēsi pieskarties tīrajai esamībai.
Es pazīstu ceļus, pa kuriem tu nestaigāsi. Es pazīstu asaras, kuras tu neraudāsi, un atmiņas, kuras tu neatcerēsies.
Iztēlojos, ka tu varētu atnākt ar putekļainu mēteli un atmiņā atausušā tēla maigajām acīm. Un pieskarties maniem matiem, pieskarties tik dzīvi un īsti, un sagumt uz maniem pleciem. Varbūt tu varētu mani izglābt tā, kā gaismas stars izglābj no nakts bezdibeņa...tā, kā pieskāriens izglābj no vientulības un aizmirstības.
-
Klusumu moca: Indriķa Hronika ar dziesmu "Ai, brāli, līvu asins'
Status: skumja
-
Klusums liedz čukstus.