|
Maijs 13., 2010
 | 23:50
bet savādi, kā viss sakrīt divās dienās. latvju dievišķā uzvara pār itāliešiem (skatoties ar 2fps), vakara nodzeršana, pusjucis soms, nometies uz ceļiem, pāris soļus no krišnaītu gājiena takas. un tad vēl šoiena, kura kodolīgi nodemonstrē, what the summer will be
all about. sagurums nesūdīgs.
un bet ja šovakar rādītu Survivor'u, mēs skatītos. tā kā galadoma laikam par cilvēku un medijiem. un pasaules gals nebūs dēļ meteorīta, kā viens rakstīja, bet ka tas piezagsies kā vienkārša tv pārraide.
|
Maijs 11., 2010
| 02:17
tikko feisbukā sāku skatīties vienas taivānietes albumu no pārtija (UK, kur viena pazīstam meitene studē). nu protams pie lietas piederas 30+ bildes ar cilvēkiem, bāru un cilvēkiem bārā un alkoholu un c. un tagad, kas seko līdzi seriālam how i met your mother, atcerās neseno sēriju par Bārniju un viņa physical incapability (vai kas nu tur bij) uzņemt sūdīgu bildi. un tā taivāniete tieši vienāda visās bildēs! KATRĀ! mazs smaidiņš, atsedz tikai priekšējos zobus tā nedaudz, piemīlīgi it kā. man baisi sametās, nudien!
bet ja nomierinās. tad tas laikam no pārāk ilgas sēdēšanas pie kompja šodien, dok film anālīzēšanas. duša un gulēt!
Mūzika: tom waits - clap hands
|
Maijs 8., 2010
| 00:54
manos laikos tā/du nebij. meičas vienīgais ko darīja - starp eksāmeniem zvanīja/sms privātskolotājiem.
Mūzika: mercury rev - trickle down
|
Maijs 6., 2010
| 02:30
palasīju pāris rindiņas no par Enter the Void. un kā gribas vēlreiz noskatīties, bet ārpus kino 2.reiz nemaz nevelk. tikai zālē. vēlams tukšā!
|
Maijs 5., 2010
| 20:57
cik kruta bilde sanākusi no production'a. viena no aktrisēm pārtraukumā. + vēlviena dimensija filmai būtu, ja parādītos kas šāds pašreizējā sižetā.
Mūzika: gutter twins - god's children
|
Maijs 2., 2010
| 16:46
hah, man bij viens no drausmīgākajiem murgiem, kāds vispār var būt. sēžu hoteļa/moteļa/vienalga istabā un no somas izkrāmēju visas 3 kasetes ar nedēļas nogalē safilmēto materiālu. viss kārtībā. pēkšņi jūtu, ka atgadās kas tāds, dēļ kā man obligāti jānesas prom no istabas gaismas ātrumā. kad esmu kaut ko nokārtojis, saprotu, ka faksūdsbļeģ, man taču kasetes palika tai istabā. aiznesos atpakaļ uz pirmītējo telpu un redzu kasešu kastītes stāvam uz galda. 2. un 3. kastītē ir arī kasete, bet tad saprotu, ka 1. kasete nav. nekas nav kārtībā! un es apzinos, ka tieši šī kasete ir prom uz neatgriešanos. briesmīga sajūta. Oscars teica, ka the worst kind of filmmakers nightmares, vai kaut kā tā.
|
Aprīlis 29., 2010
| 20:33
mega cīņa starp pa debesīm rāpojošo un skeletu pļāvēju. 1->2
Mūzika: love hurts
|
Aprīlis 28., 2010
| 00:10
lūdzu, apskatiet šo filmu - Buffalo 66'. pēdējā laikā labākā redzētā romaņķika. jāatkopj kakls un jāiedzer par Gallo (un iespējams viņa bērnību) un absurdu.
un džeki, 100% success dāvana mīļotajai, ja maks spiežas par traku.
|
Aprīlis 26., 2010
| 21:15 - licking, bļin. lieliski!
|
 | 02:06
gribētos būt atklātam. sākšu ar to, ka nejūtos ļoti labi, jo klepus. tāda sajūta rodas, ka no intensīvās pēdējās nedēļas klepošanas kāds mazs gabaliņš no elpvada ir atrāvies, aizceļojis un tagad karājas barības vada vidū. labprāt arī uzzzinātu non-fiction izskaidrojumu šīm sajūtām.
cerams rītdien turpināšu atklātību.
ā, vēl tāda/līdzīga sajūta ir kad aktīvās ogles tabletes sarijās.
Mūzika: rolling stones - sympathy for the devil
|
| 00:45
vēl šodien notika tāds svarīgs notikums kā es piebeidzu to resnuli, ar kuru nodarbojos kādu pusgadu. tas ir par DF Wallace grāmatu Infinite Jest. tāda kā antikulminācija beigās, nav tās sajūtas, ka izblieztu visu pulveri, kas sataupīts uz beigām. bet tas nav slikti domāts. viss reālais naratīvs norisinās ēm kādos 2 mēnešos, varētu tā būt, bet visas tās 900lpp praktiski aizņem pagātne. būtībā tu lasi un gaidi, un domā, kad beidzot kkas nozīmīgs notiks, bet viss jau ir noticis. viss ir noticis un palēnām ietekmējis iznākumu jau no piedzimšanas, no tēvu alkoholisma un pedofīlisma, no tieksmes pēc naudas un varas jau 3. klasītē, no izklaides seriāliem/filmām, ko tavi vecāki skatījās 70'jos etc.
vispār lasīt bija tā kā sekot līdzi tam tjipa neo-reālisma joku žanram 'found drama'(izņemot protams pagātnes flešbekus), tikai šautriņas ir uzmestas uz vairākiem vārdiem vienlaicīgi./
ir kādi ieteikumi nākamajai autobusu lasāmvielai? es te domāju palasīt tādu Tomas Pinčionu, par kuru zinu tikai tik, cik vikipēdija zin. vai arī vēl kaut ko no DeLilo, viņa White Nosie bija nenormāli kruto romāns.
Mūzika: rolling stones - it's all over now
|
Aprīlis 25., 2010
| 19:47
eju no filmēšanas paviljona (mani tur nevienam šodien nevajadzēja) un izdomāju līdz centram ar trollejbusi. tieši doma galvā tā starp citu: tač kontrole neapturēs trolleju, pie tam centrā, kamēr stāvēs, pārējiem trollejiem būs jāgaida, tomēr ar tiem mietiem pie elektrovadiem un tā, nav ko ķēpāties. nu protams, stāv zaļie municipālpolicistiņi.
tīrā veiksme, ka stāvēju tieši pie biļešu puncher'a. tā nu mēs braucam 3 mēnešus par 7 kronām. man gan lieli izdevumi pēdējā laikā - kādas 3-4 biļetes jau iztērētas, izlepšu vēl un pirkšu uz katru braucienu.
bet tai kontrolei nopietna stratēģija ar slepeno ieroci: baigi bieži iekāpj tāds vīrietis un atstāj nopietnu iespaidu. cilvēks zaļajā kā tāds Tallinas Hiperions, tāda sajūta, ka burtiski jāpietupjas viņam, lai pārvietotos pa salonu. it kā jau ar kuvaldiem-kulakiem jau nevilks pa ausīm, ja būsi nogrēkojies, bet mūsdienās jau efekts svarīgāks, lai ceļi sāk trīcēt teiksim kādam ārzemniekam, kas pirmo reiz te iemaldījies.
es pats esmu tīri garš (tikai nesen sāku to apzināties), un ir tā, ka tos kas ir īsāki, tos tā nesanāk salīdzināt - nu ir īsi un viss, vairāk kategoriju man nav priekš jums. bet ja ir garāks cilvēks, tas baigi acīs krīt un pat gribas slepus pieiet pie muguras un samērīties, nu tīri ziņkāres pēc.
Mūzika: rolling stones - heart of stone
|
Aprīlis 24., 2010
| 19:56
"Wherever I look in the room - to the right, to the left, frontwards and backwards - there's only room. But when I look on the tower and I turn around, the tower is gone! So, the room is bigger than the tower!"
no Enigma of Kaspar Hauser. tajā filmā vēl bija viens lielisks dialogs par loģiku krustcelēs. un arī par gudro ripojošo ābolu. ļoti patika filma.
Mūzika: david lynch - dark night of the soul
|
Aprīlis 21., 2010
| 00:10
Sen nebiju iegriezies Interview Project video klipiņos. ļoti skumjš kārtējais bēdubrālis.
|
Aprīlis 20., 2010
| 23:50
tātad, kuru šonakt:
substanci x (augu eļļa, dižegļu eļļa, eikaliptu eļļa, skuju hlorofila karotīnpasta, propoliss, bišu vasks, kliņģerīšu tinktūra) vai
substanci y (smiltsērkšķu eļļa, olīveļļa, citroneļļa, piparpētru eļļa, propolisa tinktūra)?
vēl variants: par šo nedomāt un tomēr pabeigt vēl kādu dok. filmas analīzi.
Mūzika: spiritualized - cop shoot cop
|
Aprīlis 19., 2010
| 21:34
eu toč- varētu sākt rakstīt iesnu slimnieka piezīmes. žēl, ka par to neiedomājos daaudz agrāk, kad biežāk uzklupa kuce iesna un jāklis klepus. filmu par to laikam neizdotos ekranizēt, ja nu vienīgi kā 40 gadīga 100% auteur projektu.
|
| 21:13
vakar autobusā rīga-tallina varēja 4-ar-pusi h iegrimt eksistenciālās pārdomās par dajebko - mēness (jau nākas jautāt tildei, kā pareizi jāraksta šitais vārds) bija 3/4 nodilis, priekšplānā bija mežukrūmu silueti, busa salons tāds pustukšs, nav jāsaspiežas, uz ekrāna/tubām laida 80' one-hit-wonderus, nu un viss cits nepieciešamais arī bij. es šīs 4 1/2 stundas lasīju Nebeidzamo joku, un susināju tekošas ūdenspuņķu strūklas no nāsīm, tad liku kabatslakatiņu uz radiatoriem pie kājām, tā kā tas bija mans vienīgais auduma gabals, izņemot kreklu, bikses protams. tās strūklas dēļ viena chinese shit Tiger balm'a, tā izskatās.
tā es slimoju.
Mūzika: Stealers Wheel - Stuck In The Middle With You
|
Aprīlis 15., 2010
| 21:53
esmu trinity klabotājs. uzrodos uz trim dienām un tad nozūdu. tas lai mani netrastu kāds. ja parīt kaut ko ierakstīšu, būs bārda.
lūdzu nesaprotat manus intra-inside džoukus, tas dēļ tās elles, kas man kaklā notiek. un varbūt arī nedaudz temperatūras.
|
| 16:57
man ļoti stulbi sanāca, un tāpēc es šodien paienīdīšu saldējumu.
|
Aprīlis 14., 2010
| 22:13
galva tukša kā spainis. te dzīvojot ne viens, ne otrs - ne bezgalīga
vientulība, ne baigais tuvums sajūtams. kā tur bij - ни рыба ни
мясо, pareiz? laikam tāpēc atsāku šodien lipināt kopā adobē jau vasarā no plastalīna salipināto animāciju. tur zils bezformas (nosacīti - tam ir rokas) subjekts tiek aizlidināts kosmosā par to, ka notrieca vīrieti, braukdams savā zilajā folksvāgenā. tālāk seko vēl citi pavērsieni, par kuriem man pašam nav īsti skaidrības nafig vajag. bet acīmredzot vasarā vajadzēja.
tagad atkal kādas 3-4 dienas te moš būs ko ierakstīt.
Mūzika: joy division - love will tear us apart
|
|
|
|
