|
Jūnijs 30., 2010
 | 22:10
nu davai, es ar veļāku uz rīgu ripināšos. negribās man katru rītu uz darbu ar tramvajiem ķēpāties. ieliku somā Igo "cilvēks, kas smejas", pie tā arī iemigšu šonakt.
|
Jūnijs 29., 2010
| 23:53
a man iet/ies kā pa taukiem. nu, vai sviedriem.
Mūzika: gutter twins - god's children
|
Jūnijs 27., 2010
| 01:57
varētu jau uzrakstīt, cik vareni jāņi bij, bet nu šī bildīte ir arī varena, tikai citā kategorijā, jo 1/8 fināli KLĀT! nākamais piedāvājums - DVD izlase ar spilgtākajiem paklupieniem aiz zāles stiebriem.
bij jau bij laba pirtsiešana, papīrmeklēšana ugunskuram, ugunskurpieskatīšana, meža iela etc.
Mūzika: mercury rev - the dark is rising
|
Jūnijs 15., 2010
| 02:10
no Sergeja Paradžanova filmas 'Sayat Nova' (arī saucās Colour of Pomegranate). Paradžanovs bija A. Tarkovska laikabiedrs un šķiet tuvs draugs. ļoti atšķirīga personība, daudz ekstravertāks par Tarkovski, ar smagāku likteni, ja to var attiecināt par vairākām nepatiesām apsūdzībām un ieslodzījumiem. filma ir ļoti krāšņa kāda 18. gs. armēņu dzejnieka Sayat-Nova's biogrāfija lai gan vairāk uz lentes uzlikta ir Paradžanova iztēle, balstīta uz dzejoļiem. nenormāli daudz armēņu tradīcijas, simbolikas, reliģijas tēmas. režisors būtībā bij atbildīgs arī par visu pārējo māksliniecisko noformējumu, scenāriju, kostīmiem, horeogrāfiju utt. ļoti statiski kadri, kameras kustības ziņā, bet dziļums tiek veidots ar visādiem objektiem fonā, piemēram daudz kaut kādas tradicionālās segas izmantotas, gleznas uz sienas, kuru attēli patiesībā kustās, aitām un dejām taj pašā fonā. tiešām ļoti krāšņa filma.
šodien arī noskatījos dokumentālo par šo abu draudzību (Tarkovski un Paradžanovu). tur gan vairāk materiāli no abu filmām. ja interesanti, laikam torrentos bij - 'Tarkovsky & Parajanov. Islands'.
tagad gan labprāt paskatītos kaut ko sižetiskāku. vai arī palasīt par smadzenēm?
Mūzika: spacemen 3 - An Evening of Contemporary Sitar Music
|
Jūnijs 13., 2010
| 14:31
diezgan kruta Dark Night of the Soul albuma mājaslapa. ne pārāk praktiska gan.
Mūzika: Julian Casablancas - Little Girl
|
Jūnijs 11., 2010
| 17:02
skan Smashing pumpkins 'today' un es puslīdz dziedu līdz un tur pirmās lirikas iet šādi 'today is the greatest da.. ai, fuck you!'
bet tagad ir bišku labāk. vienmēr paliek labāk, kad nolikts klucis. un tāpēc vienmēr liekam klučus, lai justos labāk.
Mūzika: bob dylan - like a rolling stone
|
| 15:04
hmm, tagad prātoju, vai Kronenberga 'Shivers' būtu piemērota filma lietainai, pohainai pēcpusdienai. nu tai filmā, cik saprotu, ir par sava veida venēriskas slimības personifikāciju, un tās palaidnībām kādā daudzstāvenē. vēl arī atjēdzos pie fakta, ka Lie to Me jau kādu laiku ir gatava 2. sezona, tā kā izvēles iespējas ir kļuvušas plašākas.
vispār es pat varētu teikt, ka Kronenbergs ir kļuvis par tādu kā vienu no iecienītākajiem režisoriem. tēmu ziņā ļoti saistošas filmas, un cik no intervijām paklausīts, ļoti patīkams un gudrs cilvēks.
Mūzika: gorillaz - kids with guns
|
| 13:14
kārtējias interesantais, jaukais un savādais rīts. bļ, tik daudz stuff'a īstenībā jāsavāc. varētu bez nekādiem dižiem sirdsēstiem to visu atstāt šeit, vai tomēr sasviest lielajā miskastes maisā un atstāt uz Narva mantee. uz nākamo gadu jāpacīnās par askētiskāku guļvietu (dažiem - alu).
bišku hengouvers. bet man jau nav tādu pa nopietnam, esmu taču jauns, svaigs un tt. varbūt vienreiz gadā uznāk tikai. davai, tad līdz kkādam vasaras vidum, estonia.
Mūzika: bob dylan - tangled up in blue
|
Jūnijs 10., 2010
| 21:12
īsfilma.
kārtējā perfektā, vienkāršā idejiņa un atbilstošs izpildījums no vīra, kurš atmodinājis 21. gadsimta Betmenu.
|
| 19:34 - dzīve taču ir tik viegla
|
| 18:46
atkal tā atmiņa. jau kā reflekss iestrādājies tas, ka notikumi, par kuriem esmu daudzmaz pārliecināts ka tie ir tiešām notikuši (nav notikuši), kļūst apšaubāmi vienā mirklī. teiksim, vēl vakar bij alus ledusskapī. šodien apēdu svinīgās rīsu un vistubumbu pēdējās pusdienas un gribēju noskalot to visu ar aliņu. bet nav ledusskapī, un kur ir, nav ne mazākās saprašanas. un tad ieslēdzas - eu, bet tu esi pārliecināts, ka pats neizdzēri jau vakar? un tad es tiešām sāku domāt a moš izdzēru, kas zin. un šis ir tik tāds mazais piemērs - lielos piemērus vairs neatceros.
bet varbūt kaimiņi izdzēra to alu, es tomēr kādu mēnesi jau aizņemos eļļu, rīsus un majonēzi no viņiem.
Mūzika: rod stewart - have You Ever Seen The Rain
|
Jūnijs 9., 2010
| 16:30
kaut kur, apkārt skan visādi apņēmīgi un ambiciozi lēmumi par nākotni, ta mīlestībā, ta izglītībā un karjerā. šodien, stāvot busa pieturā, ieraudzīju, ka manām kedām caurumi zolēs izberzušies. tad nu sapratu, ka arī man laiks pienācis pieņemt vienu no tiem nākotnes lielajiem lēmumiem - pēc 2 gadiem iziet no skolas ar bakalauru un svarīgākais - šīm pašām kedām.
|
Jūnijs 4., 2010
 | 03:31
pēdējā laikā ļoti niez kulaki. šodien pašķaidīju gaisu (tas gan varbūt Kick-Ass fiļmas iespaidā, hah!), vēl pāris naktis iepriekš sapņoju, kā kreatīvi izdzēšu dažu krievu bāra apmeklētāju kartes, pēc iepriekšējā sapņa pasīvās pornogrāfijas fotogrāfēšanas. un tur, kur es izpaužos, tas jau bij rītapusē, kad tāds pusmiegs, pusnomods, bet es kā paveru acis, tā cenšos tikt atpakaļ tajā bāra mazajā istabelē ar lāviņu, uz kuras gulēju vēl pirms tie nu jau izdzēstie tipiņi ieradās.
plus tad vēl regulāri atceros Fightkluba quote I want to destroy something beautiful. viss, laikam jādodas HESa rajonā dēkas meklēt. tikai nevajag teikt, ka pazīstu Ļohu, moš vēl čomus iemantošu.
atā, iesperiet sienai vai kaut ko tādu.
pī.s. ā jā, laikam vakar vai aizvakar visu dienu sēdēju un lasīju wikipēdijā par Čārliju Mensonu (būtībā neko bez vārda nezināju), un blakus tab'ā stāvēja atvērta Džima Džounsa dzīve + vēl šis tas.
Mūzika: The BJM - Wisdom
|
Maijs 31., 2010
| 23:27
cik faking ērtu opciju beidzot atradu draugos dot lv, lai izdzēstu cilvēkus. drag-and-delete metode. tas nekad nav bijis tik vienkārši! teikšu tā - izbaudu.
|
Maijs 26., 2010
| 21:23
tikko paskatījos ārā pa logu un izdomāju, ka nākotnē nemaz negribas saspiest šo tīri glīto pasauli uz 2D filmas.
ai bet pohuj, vājuma brīdis. kaut kas taču būs jādara. nekur citur neredzas jēga, tikai klaiņošanā.
|
Maijs 24., 2010
| 00:26
toč, tie kaimiņi, kuri kūpina cigaretes virtuvē, nevar iziet uz balkona, ir:
Idioti
Kuņas
Superkuņas
tik daudz tukšuma šodien izlasīts. pievienošos alises feisbuktekstam, lūdzu paturiet savas mediju teorijas klusiem, apcerīgiem tualetes apmeklējumiem.
|
Maijs 22., 2010
| 11:33
kad mums būs jātaisa kāds nākamais tv sižets, uzdevums, visticamāk jau nākamajā semestrī, tad noteikti būs jāizmanto šis intervijas elements - interviewee sēž priekšā, runā, kamēr BG'ā sēž smaidīgs vīrs platmalē un nesaka neko. mūsu stilā.
|
Maijs 21., 2010
| 01:42
varētu pacensties nenomuģīt tagadējo filmiņu, varētu ieskenēt Zenitbildes un apskatīt tallinu melnbalti. citādāk pārāk uzbāzīgi tās krāsas lec pasaulē labākajā lēcā. ļoti žēl, ka nesanāca pēdējo attīstīt, tur bij iespējams skaistums.
|
Maijs 20., 2010
| 12:19
nu i sapņi, kamēr vienlaicīgi notiek good night sleep. *esmu atradis platleņķa adapterlēcu un aplūkoju to kopā ar divām meitenēm no maģistriem. mēs atklājam, ka lēcai piemīt savādas rentgena īpašības. ne gluži līdz kaulam, bet pieliekot pie ādas, lēcā redzi nervu sazarojumus attiecīgajā vietā. esam izbrīnā, cik skaisti, pie tam tā nedaudz stilizēti, visādās krāsās tie nervi utt. tad parādās sieviete no sekss un lielpilsēta (imdb man tikko pasaka priekšā, ka tā ir vārdā Miranda). viņa arī grib apskatīties uz saviem nervu sazarojumiem. lēca tiek pielikta pie viņas rokas augšdaļas, bišku virs elkoņa, un lēni bīdīta virzienā uz plecu. viss skaisti, līdz vienā brīdī lēca rāda kaut ko nedaudz sarežģītāku. noņemam optiku un aplūkojam to rokas daļu ar neapbruņotu aci un ieraugām tādu mazu pūtīti. protams, sekojošais lēmums ir sākt izspiešanas darbus. sākumā viss kā parasti, bišku tiek izspiesta tā tauku/strutu masa (nu tā baltā substance), bet mēs neapstājamies. otrajā piegājienā jau nāk ārā 3x vairāk. (un nu bļ, kāpēc mēs turpinājām), jo tagad jau tiek izspiests ellīgi liels (tāds, kāds normāli rokā diezvai satilptu) apjoms baltas masas. laikam tomēr pietiks, nospriežam. un tieši šajā mirklī nabaga miranda sāk raudāt "ko mēs esam izdarījuši, viņa bij stāvoklī, utt" un tagad mums pie kājām guļ viņas nedzimušais embrijs.
es eju tēlot sarkanā krusta rookie.
|
|
|
|
