02:56 pm
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
tante teica - man šajā dzīve nekas nav jāmācās un, iespējams, nekam nav jābūt... Vienkārši sava dzīvīte jānodzīvo...
Vakar bija miers... Cerēju - būs aizvēries... Bet tā cerība tāds muļķa mierinājums vien ir... Šodien atkal atieztiem zobiem metas man virsū... Jau galva reibst... Iespundējos istabā... Vispār neesmu degunu no tās izbāzusi, kopš rita kafijas ap astoņiem... Kolīdz kaimiņi pamodinājās un sāka pa māju šurģīt, ieslēpos savā kaktā... Negribas nevienu redzēt... Bet nāksies... Kaut kā sagribējās kaut ko apēst... Būs ar picu zēnu jāsatiekas... Negribas iet uz virtuvi un kaut ko maharēt... Tad būs uz šamiem jāskatās... Un atkal kaut ko jautās... Un man negribēsies atbildēt... Ai... Naf... Pasūtīju picu...
Man vakar kaut kādu jokainu bumbu gribēja piesiet... Man esot - maniakālā depresija... Pamatojums - biežas un straujas garstāvokļa maiņas, depresivitāte mijas ar nelabojamu optimismu, depresīvakajos brīžos varu kļūt diezgan agresīva, mokos ar domām par kāda vai sevis nomušīšanu, tieksme noslēgties gan tiešā gan pārnestā nozīmē... Ai... Nu kāds bulšits... Kurš gan ik pa laikam nejūtas nomākts... It īpaši ja nepārtraukti jūtas noguris... Neizgulējies... Straujas garastāvokļa maiņas man raksturīgas jau ui ku sen... Kas zin, tie zin... Tāda nu tā svaru daba ir...
Bet pūķis gan sazin kā mani pēc divu gadu pārtraukuma atradis... Un viss sākas no gala... Nez... Izturēšu šo raundu vai nē...
Ja kādreiz iemīlēšanās deva iedvesmu rakstīt, tad tagad tā izraisa caureju un pretīgu,uz vemšanu velkošu žņaudzoņu pakrūtē... Un tas nu nemaz nerada vēlēšanos uzrakstīt kaut rindiņu... Šitās jau kā ar knīpstangām jāvelk no sevis ārā...
Ta es tagad nemaz nezinu ka būt - neko nejust un neko nerakstīt, vai iemīlēties, būt pilnai ar kaut ko uz papīra liekamu, bet nespējīgai fiziski rīkoties drausmīgās sajūtas dēļ...
Šī dziesma dragā manu sirdi... Šķiet esmu jau tūkstoš gabaliņos sašķīdusi, bet nespēju apstāties... Atkal un atkal...
http://www.youtube.com/watch?v=ZaLQ7ME0
Ja uz mana balkona zeķes pie šņores nebūtu piesalušas, varētu paņem dūmu paciņu, papīru un rakstāmo, un brīdi pakvernēt, mēģinot ideju pierakstīt lapai... Kaut kāds sevis pašapmāns, ka bez kūpēšanas nevaru neko uzrakstīt... Varbūt jāiegādājas tas elektroniskais brīnums, no kura tāpat nekādas jēgas nav...
Mans prāts ir pilnīgi piebāzts un pārbāzts ar rūķiem... Pilnīgi ārā no ierindas...
http://ifakti.lv/news/netalu_no_skotija
http://ifakti.lv/news/polietis_apdedzin
Riebīgās pasta uzpariktes... Vai pareizāk - riebīgie, riebīgie, kas tur strādā... Viduslaikos par zagšanu cirta rokas... Nesūtīšu vairāk paciņas...Man žēl tos otrā galā, kas gaida un tā arī nesagaida... :(
tante teica - man šajā dzīve nekas nav jāmācās un, iespējams, nekam nav jābūt... Vienkārši sava dzīvīte jānodzīvo...
ĀĀĀĀRRRRRRRRRRRRRR... Es iemetu bikses ar visu telefonu veļasmašīnā...!!!!!
Čalis pēc krietna dzertiņa pamostas un sāk apzvanīt draugus;
-Jāni,es vakar biju pie tevis?
-Nē,nebiji.
-Pēci,vai gadījumā es vakar biju pie tevis?
-Šķiet,ka biji...
-Tad es pie tevis redzēju lēkājošus citronus?!
-Ā,tad tu tas esi,kas gatavojot kokteili,fužera spiedē izspiedi manu kanārijputniņu!!!:D :))
un te vēl - Pēc zinātneiku domām, zombiju apokalpsis iespējāmība ir divreiz lielāka nekā Zemes iznīcināšanas asteroīda dēļ
Nē nu - fakti tajos faktos jau ir interesanti, bet kā tā var uzrakstīt... - Šī slimība (sulfhemoglobinemija) kanādietim izveidojās dēļ ļaunprātīgi lietojot zāles pret migrēnu, kuru sastāvā ietilpst sulfanilamīdi.
Kaķis - izklaidējoša rakstura vilnas izstrādājums..
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)
