Tā skaisti, miglaini šis rīts mani sagaidīja no pagājušās nakts Tripa... Uzmeikoju rīta pienu ar kafiju, piestampāju pīpīti un izgaju uz balkona pasēdēt... Tā teikt, atpūtināt kājas un prātu... Nebija jau nekāds smagais šoreiz... Tik tā lēkāšana iekšā un ārā pa logu tā kā nedaudz nogurdināja... Bet tas tā... Tas jau ir cits stāsts.. Citreiz stāstāms...
Tagad āra atkl saule pa debesjumu danco... Lielākajai Cilvēku daļai būs tīri jauka dieniņa... A man ta ko... Tumsas radībai... Ko man tagad darīt... Visa skaistā Migla aiztrenkāta prom... Tik viegla dūmaka vēl pinas ap Artura galvvidu... Un tā pati drīz pazudīs...
*ielien atpakaļ savā alā, noslēdz durvis un aizvelk visus aizkarus, lai Saule i nedomā traucēt*
~ Tala ~
Nu bet, ka es jums saku - pasaule grozās ap ponijiem... Poniji ir visa centrs...
Tas nekas, ka Mintija jau sen ir apēsta... un ne jau nu ar piparmērtu dressingu...
~ Tala ~
Šodienas mācība... Dodoties tripā, neatstāt ieslēgtu tracinošu mūziku... A to nekādi nevar izslēgt... Izjauc visu mūzikas mašīnu pa detaļām, bet tas tracinošais troksnis nepārstāj tracināt...
*iemt savas šmotkas kaktā un iet meklēt ko uzēdamu*
Šitie tripi rada baigo tukšuma sajutu kuņģa rajonā...
~ Tala ~
Paga... Janobriest vakarā kaut ko uzrakstīt... Citādi jau tik daudz sakrājies, ka vairs lāga neatminos kas, kad un kur notika...
Omg... Nez... Dāmam domātas pīpes arī pastāv... Varbūt tādas tievākas, garākas, ar smalkāku kātu un galviņu...
Es tādu sev labprāt ieviestu... Melnu ar sudraba kalumiem...
Un vispār - kā lai tās sarkanās strīpas zem teksta novāc...
*uzmauc kapuci dziļāk pār acīm un dodas pie kaimiņa ciemos*
~ Tala ~

'brīt...
*izstaipās, nožāvājas un mēģina izkasīties no gultas...
Vienkārši - 'brīt... Jo labs tur nekas nevar būt... Ar tādu "labu rītu" nekad neko nevar zināt... Nevar jau saprast vai tas otrs man novēl labu rītu vai arī grib teikt, ka rīts ir labs neatkarīgi no manas vēlēšanās; ... Vai arī tas otrs grib sacīt, ka pats jūtas labi šai rīta;... Vai arī šams vēlas dot mājienu, ka šadā rītā visiem jābūt labiem...
/citāts no Gandalfa labrīta... Bet nekas šobrīd nespēj labāk raksturot manas izjūtas/
Tad nu - 'brīt....
*aiziet taisīt rīta pienu ar kafiju*
Šī bilde mani šonakt galīgi sawaudināja...
*tīra nost notecējušo tušu no vaigiem*
Drošvien jau, ka tikai tad, ja zinat stāstu zem šīs bildes...
*turpina šņaukāties, puņķoties un visādi citādi bimboties*
~Tala ~
Izrādas, ka džinsi ar kaut ko ir izgudrojuši...
http://ifakti.lv/news/interesanti_fakti
Paldies, Svētais Valentīn, par mieru un klusumu šodien manā alā...
*durvis ciet un iet šņākt*
Kad pamodīšos, varbūt saņemšo izstāstīt kādas nakts piedzīvojumus... Bet tagad man jāpaguļ... Garš šis rīts man bija... Pārāk saulains...
~ Tala ~
Vakar nomira Cilvēks... Darba biedrs... Draugs... Sirsnīgs smaids...
Epilepsija... Lēkme... Nokrita... Sasita galvu... Nomira...
Ko tur daudz teikt... Par to tīk runāt Cilvēkiem...
Es uzvelku zābakus un eju uz purvu medīt zalkšus...
*aizcērt grāmatas vākus*
~ Tala ~

Varbūt tāds drusku nepiemērots stāsts zem šīs bildes... Bet stāvot zem milzīgajiem žokļiem, gribot negribot eksistenciālas domas pa galvu sāka maisīties... Un neba nu par šo aizvēsturisko milzeni... Domas par sevi pašu un savu piederību...
Keep the deamon inside me...
*aiziet uzpīpēt*
Fiziskais - cilvēka ķermenis neatbilst tam, kas tajā ir piedzimis... Domas, idejas un aizspriedumi ir ārējās pasaules iepotēti... Visi spriedelējumi par un ap cilvēka dzīves motīviem ir sausi un absolti bezjēdzīgi...
Kas tad es īsti esmu, ja nejūtu patiesu saistību ar cilvēku dzimumu... Fantasts... No cilvēku saprāta viedokļa... No patiesās realitātes un dzīves īstenības bēgoša dvēsele...
Kas tads ir dzīves īstenība... Tā, kas virmo ārējā pasaulē, vai tā, kas dedzina krūtis no iekšpuses...
Vai būšana un dzīvošana savā iekšējā ES ir velta laika izšķiešana... Pēc reālistu domām tā noteikti ir bezjēdzīga sapņošana un fantazēšana... Bet Tima Burtona vārdiem sakot: "One person's Crazyness is another person's reality"
Mans neprāts ir mana realitāte.. Pat, ja kādam tā šķiet pilnīgi ārpus visām saprāta normām un robežām....
Es esmu rūķa smagajos zābakos un elfa gaisīgajos lindrakos... Es mītu un smagi strādāju rūķu pazemes šahtās un vadu brīvo laiku ķerot vēju elfu takās gar upēm un ūdenskritumiem...Es dzeru alu un ēdu ar pirkstiem rūķu vienkāršajos, parupjajos tusiņos un dzeru izsmalcitātu vīnu ar rūpīgi izvēlētam uzkodām elfu bohēmiskajos, intelektuālajos vakaros... Ar rūķa apaļīgumu un elfa grāciju... Ar rūķiskajām bizēm un elfiskajiem sejas vaibstiem... Ar domām par rūpīgu darbu un bezgalīgām izklaidēm... Ar patiku pret dārglietām un tieksmi pēc augstākam saprāta sfērām... No vienas galējības otrā... No vienas piederības citā... Jebkur, tikai ne cilvēkā...
Ja tādēļ es jūsu acīs esmu pilnīgi jucis fantasts, tad es šajā fantastiskajā piedzivojumā došos viena pati...
*Paķer zābakus un stīvē kājās*
Jūtaties pilnīgi brīvi man pievienoties... Taču nav jau spiesta lieta... Gan jau pa ceļam sastapšu kādu, kas manu mazliet dīvaino personību spēs ari izbaudīt...
*sašņorē zābakus un mauc galvā cepuri*
Tad nu pagaidām... Eju meklēt savējos....
*ārā pa durvīm un soļo prom pa taku uz kalna pusi*
Šīvakara derīgais izraktenis... - Vilks varbūt nav tik stipr kā lauva, bet viņš neuzstājas cirkū...
Gribu picu vai tomēr negribu picu... Nu tad gribu, vai negribu...
Baloži pa virtuvi kasās... Nepatīk man tiem pa vidu maisīties... Bet ēst ta gribas...
Nu... Tad es gribu to picu, vai tomēr negribu... Varbūt labāk iet gulēt un pasapņot par ... - ... picu...
Hmmm... Kaut kādi rūķīši pa nakti manu desu apēduši...
Un vēl dīvainak... Man šķiet, ka tā desa smaržo mana istabā...
Es gribētu zināt kāds ir izglītības līmenis šitam brīnumsas, kas šos tekstus tulko...
http://ifakti.lv/news/5_gadus_vecais_ze
Skatījos bildītes... Pavisam parastas, jaukas, zīmētas bildītes... Hobita fanu zīmētas bildītes... Tik tiešām jaukas... Lielāka daļa liek pasmaidīt... Cita sasmīdina līdz asarām... Tāds tīkams laika kavēklis... Ir tomēr ļautiņi ar talantu sazīmēt jaukas lietas...
Bet tad es sadusmojos... Ļoti sadusmojos... Nu cik SLIMAM ir jaābūt, lai zīmētu gejiska satura bildītes ar Torinu un Bilbo... Vai slepeno Bofura un Fili skūpstu... Vai vēl labāk - plikus rūķus, kas savā starpā vardarbīgi kniebjas... Nu fu... Kāpēc viss vienmēr ir šita jāizbojā...
Ai... Kaut kad bija tā... Kaut kāds agrs, miglains rīts... Bet tik ļoti uzlaboja pašsajūtu, ka visu atlikušo dienu smaidīju... (un atlikusī
diena bija ļõõõõõti gara)... 
Un vispār... Ir pusseptiņi no rīta... Mna svētā piektdiena... Kāda velna pēc es neguļu... *sašutumā sarauc uzacis* Jāaiziet pēc picas...
Well.. Well.. Well..
Čili vakars... Pica ar melno pupiņu merci un Blue Chili Schnaps...
Un kā pipars visam pa virsu - rūķumānija turpinās...
http://www.youtube.com/watch?v=9LDJzksL
Tas jau ir interesanti... Man ieteica uztaisīt kaut ko, ko es pat nezinu kā sauc latviski... Visuzinošais googlis ar neko īpaši skaidrāku nedarīja... Nē, nu... Es jau ta tā ka zinu, kas tas ir, bet nezinu kā to sauc... Nu vobšem - nav jau ar tik svarīgi... Galvenais, ka tika piedāvāts risinājums manai apsēsatībai ar... nuuuu... whatever...
Tad nu tagad gaidu, kad man tiks piemsti praktiski norādījumi ko un kā darīt... Un briestu... Briestu ilgam un cītīgam darbam... Kas zin, vēl ņems un sanāks ar... khi khi...
Bet, kad sanāks, tad būšu tik tiešām pilnīgi un galīgi apsēsta... Ar to, kam tur jāsanāk...
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)