Nejautā, kas ar mani notiek... Es nevaru uz to atbildēt... Es nezinu atbildi... Varbūt zina tas orkāns, kas manī plosās... Griež uz riņķi sajūsmu, pielūgsmi, dusmas un izmisumu... Virpuļu virpuļiem... Kā prātā sajukuši tarakāni... Plosa un graiza... Grauž un plucina... Gabalu gabalos... Lupatu lēveros... Es būtu gatava skūpstīt un glāstīt... Stundām... Dienām... Garām un bezgalīgām... Līdz man aptrūktos mitruma lūpās un spēka locekļos... Es būtu gatava sist... Kost... Sagriezt sīkos gabaliņos... Gatava satvert pie rīkles un nožņaugt... Gatava nogalināt... Gatava darīt jel ko, lai tikai Tevī izraisītu kādas nebūt emocijas... Es Tevi dievinu - es Tevi ienīstu... Es Tevi gribu un negribu reizē... Ka manī mājotu divas es, kur katrai savas jūtas, domas un vēlmes... Ar tādu naidpilnu mīlestību... Ar tik mīlestības piesātinātu naidu... Kā lai es tagad dzīvoju...