Melnais caurums... - Rudens lapu nostaļģija...

Oct. 17th, 2012

08:14 pm - Rudens lapu nostaļģija...

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry



Kā sārta rudens lapa, es ienācu šai pasaulē, starp pusdienas un rīta saules stariem. Iegūlu savas mātes rokās, trīsēdama dzīves sākuma vēsmā... Pat nenojaušot, ko Rudens man sarūpējis...

Rudens mani atveda iepazīt tumšas naktis... Mācīja mīlēt pelēko miglu un pielijušos kokus... Mācīja jūsmot par kritošām lapām un dubļainām takām... Mācīja sildīties lapu liesmās un veldzēties lietus lāsēs... Mācīja nakts klusumu un rīta dzestrumu... Mācija atvērt sirdi lapkritim un dvēseli saulrietam...

Pie mātes rokas gāju caur rudeņiem, atrodot prieku drēgnumā un krēslas stundās... Viņas smaids pielēja ceļu mājup no skolas... Balss pieskaneja vēlo tumsu... Jau gabalā zīmēju viņas stāvu, laipojot caur peļķēm... Lai man nebūtu baisi caur mežu doties... Mana mazā plauksta tvēra silumu viņējā... Ar katru soli tuvāk mieram, drošībai... Tuvāk mājam...

Rudens saauga ar manu dvēseli un kļuva par apsolīto zemi... Par laiku ko gaidu visu gadu...

Pelēkas dienas bez saules un siltuma... Vēli vakari vējā un lietū... Naksnīgas pastaigas miglainās pļavās... Kā Ezītis, mācījos nebīties pūču saucienu un sikspārņu spārnu švīkstu... Vien domājot par to balto zirgu... Nez kā tam tur klājas... Vienam, miglā...

Kas netverami skaists tajā visā... Kā Rudens smaids manas mātes sejā... Kā lietus asaras uz viņas vaigiem...Kā miglas vārdi uz lūpām un vēja dvsemas plaukstās...

Bet atmiņas ir dzisušas... Viņas tēls izbalējis... Izzudis kā migla uz krāsainu lapu piekaisitas takas... Tur viņa aizgāja... Sagaidījusi manu trīspadsmito Rudeni... Aizslīdēja starp pusdienas un rīta saules stariem...



Rudens lapu nostaļģija...
Ar aizejošiem gājputniem
Pelēkiem mākoņiem
Un miglas vāliem dbessjumā...

Rudens lapu nostaļģija...
Ar lietus asarām
Vēja skūpstiem
Un klīstošām dvēselēm logā...

Rudens lapu nostaļģija...
Pašai ar sevi
Savām domām
Un jūtām uz papīra...


Rudens lapu nostaļģija...
Sauc mani mājās
Bet ceļš ir tāls
Jo šeit manu māju nav...

Manas mājas bij tur
Kur bija viņa...
Bet viņa aizslīdēja..
Vien atstājot rudens lapu nostaļģiju...

(Iemurrā kaut ko!!!!)