Melnais caurums... - Post a comment

seridvena

10:47 am - ...

Visu mūžu domāju, ka pudiņš - tas ir kaut kas no maizes taisīts... A ņefiga... Ta tikai es domāju...

Kafijas krūze ar jau tukša... Slinkums taisīt vēl vienu...

Vispār tāds jokains rīts... Nemāku pateikt, kas tur tik jokains... Bet jokains...

Kaimiņu puika atkal pa maniem sapņiem vazājas... Šoreiz tā erotiski vazājas... Man ir tikai viens secinājums... Sirgstu ar akūtu VTO... Bet kuru katru, kas te ap stūriem vazājas un siekalojas, es nagribu... Bet mans vampīrisms kau kā ir jāapmierina... Nu jau vairāk kā pusgadu esmu ieturējusi smagu diētu... Sāku to izjust savas enerģētikas līmenī... Nepārtraukts, nepārvarams nogurums...

Tad nu šī noguruma, pārguruma, fiziskas salauztības sajūtas sakarā, jautajums Tev - Mošķi... es jau zinu, ka esmu liela un gudra meitene... Pati zinu , kas jadara... Bet dažkārt gribu, lai kāds apstiprina manu darbības versiju, vai pabīda to vēlamākā virzienā...
Tad nu lieta tāda... Baigā aizdoma, ka es guļu uz āderes... Neesmu nekads dižais māsters, ar rīkstītēm nestaigāju, bet fiziskā sajūta (un ne tikai mana, jo pie manis kāds draugs palika un pēc pavadītas nakts uzdeva jautajumu par āderēm)liek par to domāt... Istaba ir tik tizlas formas, ka nav citur kur gultu pārbīdīt... Man ir zināmi varianti par spoguļiem vai granīta plāksnēm zem gultas... Vēl ari par misiņa stieplēm... Bet vai derēs jebkura cita atstarojoša virsma arī...? Teiksim, parasts virtuves follijs starp matračiem... Ar spīdīgo pusi uz leju... Varbūt ir vel kāds variants... Spoguli nevaru... Tad vajag lielu... Bet man zem gultas pilns ar ne-maniem luriņiem, un man bail, ka puikas vandīdamies, spoguli saplēsīs...