Ruden kā jau rudens... Tāds, kāds tas man vienmēr ir paticis... Ar sirdi iekarojošu miglu un dvēseli veldzējošu lietu...
Kas citiem prātā un citās ķermeņa daļās ir pavasarī, mani piemeklē tieši rudenī... Tad nu savu iekšējo uzplakšanu ārēji izpaužu bildēs...
Nē, nē.. Nezied mums te rudenī rododendri... Tās ir 2 gadus senas bildes no kādas aprīļa pēcpusdienas Botāniskaja dārzā...
~S.A.-M.~
Cik gan stulbs Tu, cilvēk, esi, kad iemīlies... Sēdi visu dienu ar debīlo rokā un gaidi kādu ziņu... Bet klusums... Un tad tāda pilnīga prāta frustrācija iestājas... Gribas raudāt... Laikam jau tam otram tas nav tik svarīgi... Tad vai maz ir vērts gaidīt, ticēt un cerēt, ka kaut as varētu arī sanākt...
~S.A.-M.~
← Previous day | (Calendar) | Next day → |