08:23 am
Es ļo-ti atvsinojos... /apkārtējiem, bet vairāk jau pati sev/... Bet šodien es ne-va-ru... Pēc vakardienas 30 jūdžu ekspedīcijas, man sāp sēžamgals... Taisni vai kauns par sevi sametas... Esmu galīgi aizmirsusi staigāt...
Bet tagad vismaz zinu uz kurieni iet, kad nav citur kur iet... Zinu, kur atrast mieru un klusumu... Kur paslēpties no bļaujošās realitātes...
Ja kāds, tomēr kādreiz saņemsies un atbrauks pie manis ciemā, tad tam kādam pavisam noteikti jābūt gatavam vienu dienu pavadīt ejot, ejot un ejot... Un tad kāpjot, kāpjot un kāpjot... Augšā un lejā, augšā un lejā...
Bet tas ir tā vērts... Izbaudīt atkalredzēšanās prieku... Vai nu arī kāda cita iemesla dēļ... Galvenais, ka cilvēkgaļas apgrozība apkārtējā teritorijā tiek samazināta līdz minimumam... Atliek tikai izvēlēties piemērotus laikapstākļus - tādus, kas cilvēkgaļai netīk...
~ S.A.-M.~