Vakar bija miers... Cerēju - būs aizvēries... Bet tā cerība tāds muļķa mierinājums vien ir... Šodien atkal atieztiem zobiem metas man virsū... Jau galva reibst... Iespundējos istabā... Vispār neesmu degunu no tās izbāzusi, kopš rita kafijas ap astoņiem... Kolīdz kaimiņi pamodinājās un sāka pa māju šurģīt, ieslēpos savā kaktā... Negribas nevienu redzēt... Bet nāksies... Kaut kā sagribējās kaut ko apēst... Būs ar picu zēnu jāsatiekas... Negribas iet uz virtuvi un kaut ko maharēt... Tad būs uz šamiem jāskatās... Un atkal kaut ko jautās... Un man negribēsies atbildēt... Ai... Naf... Pasūtīju picu...
Man vakar kaut kādu jokainu bumbu gribēja piesiet... Man esot - maniakālā depresija... Pamatojums - biežas un straujas garstāvokļa maiņas, depresivitāte mijas ar nelabojamu optimismu, depresīvakajos brīžos varu kļūt diezgan agresīva, mokos ar domām par kāda vai sevis nomušīšanu, tieksme noslēgties gan tiešā gan pārnestā nozīmē... Ai... Nu kāds bulšits... Kurš gan ik pa laikam nejūtas nomākts... It īpaši ja nepārtraukti jūtas noguris... Neizgulējies... Straujas garastāvokļa maiņas man raksturīgas jau ui ku sen... Kas zin, tie zin... Tāda nu tā svaru daba ir...
Bet pūķis gan sazin kā mani pēc divu gadu pārtraukuma atradis... Un viss sākas no gala... Nez... Izturēšu šo raundu vai nē...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |