Mans prāts ir pilnīgi piebāzts un pārbāzts ar rūķiem... Pilnīgi ārā no ierindas...
Ja uz mana balkona zeķes pie šņores nebūtu piesalušas, varētu paņem dūmu paciņu, papīru un rakstāmo, un brīdi pakvernēt, mēģinot ideju pierakstīt lapai... Kaut kāds sevis pašapmāns, ka bez kūpēšanas nevaru neko uzrakstīt... Varbūt jāiegādājas tas elektroniskais brīnums, no kura tāpat nekādas jēgas nav...
Šī dziesma dragā manu sirdi... Šķiet esmu jau tūkstoš gabaliņos sašķīdusi, bet nespēju apstāties... Atkal un atkal...
http://www.youtube.com/watch?v=ZaLQ7ME0
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |