Es sapratu, kādēļ tikai daļu savu rakstāmdarbu lieku traukos... Un kādēļ tos ļauju lasīt tikai draugiem... Cilvēki tikai bakstās un meklē kašķi... Ja ikdienā nav kam uzgāzt savu nīgrumu, tad raksta apakšā visādus personiski aizvainojošus komentārus... Priekš kam tas vajadzīgs...
Cik gan viņi patiesībā visi ir nelaimīgi... Jo laimīgam cilvēkam nav vajadzības un vēlēšanās teikt citam sliktus vārdus...
Es šodien esmu tik neorģināla, ka neko neorģinālāku nemaz neesmu redzējusi... Pēcdarba aliņš ribās... Visas cigas novilktas... Pa virsu uzstūķēti makaroni (prīmā, starp citu.. Šams man tāds šefs, ka visu atlikušo mūžu pēc viņa raudāšu..).. Tagad tikai atlicis pirmsdarba miegs ar kādu gregoriāni ausīs...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |