Kāpēc vienmēr, kad es gribu ēst, ēdiens ir tik sasodīti karsts... Kāpēc man vienmēr ir jāgaida vai jātēlo vējš no F.B. dzejoļa...
Man šodien pusdienās esot jāēd saldējums ar mellenēm... Ko Tu neteiksi... Es te ar savu svaru mētājos un man vēl saldējums jāēd??!!! Iztikšu tikai ar mellenēm... Lai gan... Man ledusskapī ir tikai pakišopa lētie ķirši...
Ja ir laiks un noskaņojums, es var visādus brīnumsus pa virtuvi samuhļīt... Un šodien kak raz ir gan laiks, gan noskaņojums... Un brīnumsi arī jau pusē... Tagad tik jāpagaida sēnītes... Un tad var sākt ķipināties...
Šodienas brīnumsi ir pelmeņi.... Kaut kā pie lazanjas neķērās... Nu to ta laikam nākamreiz... Tik jautājiens... Vai drīkst bāzt cepeškrāsnī uz 180 grādīzeriem, follija trauciņus... Nu naf man piemērotas pannas... Tas viens... Un otrs - es ta kā grib uzreiz pa porcijām samaharēt... Kaut kā tā...
22.07.2011.
Kurpe nemaz negrib līmēties... Viss cits jā, tikai ne kurpe... Pat čība pielīmējās pie kurpes... Un plastmasas vāciņš... Tikai ne sasodītā kurpe... Pirksti gandrīz kopā salipa... Paklājs salipa... Tikai ne kurpe...
Taču pēc vakardienas sešu stundu pastaigas nav nekāds brīnums, ka kurpei ēst sagribējās... Bet šitamās ir padevušās apbrīnojami stipras kurpes... Nākamās pirkšu turpat...
Gandrīz gads pagājis, kopš redzēju to kapsētu un gribēju iet paskatīt... Aizaugusi... Piedrazota... Un salauzta... Akmens pieminekļu lauskas mētājas krustu šķērsu kopa ar tukšām pudelēm, cigarešu izsmēķiem un sieviešu higiēnas lietiņām...
Kāds vecs skotu vīrs teica, tie esot kareivju kapi... Bet kansilam vienalga... Nerūp nedz cilvēku izlietās asaras, nedz asinis... Nerūp ieguldītais darbs un pūles... Nerūp nedz cieņa, nedz vietas svētums... Skumji...
Tie baltie, caurspīdīgie svārki plivinās man pa priekšu un tracina... Tracina tieši tāpēc, ka tie ir tik balti un TIK caurspīdīgi... Apakšā vīd melni stringi un... kaili pēcpuses apaļumi... Varbūt novelc tos svārkus...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |