Šodien esmu dusmīga... Iekšēji dusmīga... Tādēļ, ka šī diena nepavisam nav tāda, kādu es to plānoju... Īsta mājās sēdēšana nesanāca... Viņam brīvdiena, tātad jāiet ar viņu staigāties... Staigāšanās ar nekāda nesanāca... Viņam vairs nebija noskaņojuma... Tik tāda sabozusies pašvundarēšanās pa veikaliem iznāca... Bet manā plānā bija divas opcijas: mājās tupēšana - iztīrīt vannasistabu, vaii staigāšanās - gana tālu no mājām... Bet nekas no plānotā nav izdarīts... Tikai izčakarēta diena un sadraňķots garīgais...
Pluss vēl tā mazā, briļļainā čubrika izgājieni... Joki, ta joki... Bet vai tas bija joks... It kā garām slīdoša, neuzkrītoša kustība... Viegls pirkstu pieskāriens Viņa matiem... Pat šķita, ka Viņš to nemaz nemanīja... Bet es redzēju... Es sajutu... Un es sapratu... Tas nav joks... Mūsu jaunajam draugam tas vairs nav joks...
Varbūt tas ir vēl viens manas dusmas iemesls... Greizsirdība... Kad tā pēdējo reizi ņēma mani savā varā... Tas bija tik sen...
← Previous day | (Calendar) | Next day → |