Šorīt seja kaut kā galīgi nezīmējas... Vairāk dzēšas nekā zīmējas...
Arī parastās brokastu pārslas šķiet kaut kādas dīvainas... Sojas piens pārāk dzeltens...
Meklēju tēju... Nav... Ne tāda kā gribu... Atsūtiet kāds...
Vai tiešām es savā īsajā dzīvītē jau tik daudz esmu apēdusi un atvēmusi, ka tagad vairs nezinu ko gribu... Var jau gadīties... Kā nekā - es tomēr pavisam droši varu pateikt, ka visi vīrieši ir vienādi...
Vai Tev tiešām šķiet, ka es miegu ciet... Vai tiešām... Vai tad ir jāpazūd arī atmiņai... Nosacīti jāpazūd... Ne jau tā, ka neko neatceros... Bet lasu dažu dienu atpakaļ tapinātos ņaudienus, un neatceros... Tā it kā tos būtu rakstījis kāds cits...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |