Ja vien lietus spētu nomazgāt to smagumu no dvēseles, kas nelaiž mani vaļā... Ja vien lietus spētu izskalot no acīm sāpju un izmisuma gružus, ka tik bezdievīgi grauž... Es gribu un negribu Tevi... Visa mana būtība piesūkusies tavas balss, Tava skatiena un smaržas... Caur plaukstām tirpst Tavi pieskārieni... Pēdās pulsē Tavi soļi... Ausīs kņud Tava elpa... Krūtīs... Krūtīs esi Tu viss... Aizveru acis un jūtu Tevi... Jūtu, tirpstu, pulsēju un kņudu... Bet es Tevi nevaru... Tu nenāc mājās... Tu soli, bet nenāc... Tāpēc man jāaizbrauc... Kņudēt, tirpt un pulsēt vienai... Tikai ar ar Tavu smaržu sirdī... Tavu balsi dvēselē... Un plaukstā sažņaugtu gribu...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |