Tas ir tikai teorētiski... Jo sagraušu jau es tikai un vienīgi sevi pašu...
Pašai riebjas... Esmu sākusi domāt kā pirmsākumos... Jātiek ārā no tās nolāpītās sevis žēlošanas un jāuzceļ atpakaļ mūris... Citādi atgriežas kaut kādas nekam nevajadzīgas jūtas...
Tu neesi pirmais, kas man iesaka runāt... Tizli... Bet man bail... Es negribu to cilvēku zaudēt... Varbūt tieši tāpēc, ka nekad neiegūšu...