Dīķis un tā vītoliņi... Reiz tamie krūmi bij smuki kociņi... Pavasaros
pilni pūpolīšiem... Bet vecammai nepatika, ka noziedējušās dzeltenās
astes sabira ūdenī un visu pieduļķoja... Nozāģēja kociņus... Tagad tur
tikai krūmi..
Es savā jaunajām pidžamā apostu bērnības atmiņu piesātināto pagalma gaisu...
Tāda nu ir mana patēvā mūrētā plīts virtuvē..
Šito mākslasdarbu Maijas bijušais, vai kāds no viņa draugiem
meistaroja... kas to vairs atceras... Tos laikus neviens negrib
atcerēties... Un nemaz i nedarbojas...
~S.A.-M.~