![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
01:34 pm
:( Tas ir skumji... Lai gan, skatoties kāda tā tumsa ir... Dažkārt tumsa ir daudz tīkamāka kā gaisma... Miers, klusums, neierobežotas iespējas savā prātā pabūt visur... Neviens tak netraucē... Ja tumsa ir sava veida dvēseli dziedējoša meditācija, tad es esmu tikai par...
Runājot par manu uztraukumu... Tas ir garš stāsts... Bet īsumā - es ciešu no panikas lēkmēm... Un tām nemaz nav vajadzīgs ellīgi nopietns iemesls, lai sāktu trīcēt rokas un pazustu spēja sakarīgi domat...
Līdz šim es domāju, ka pie vainas ir pārslodze... Darbs, zini... Negulētas naktis, nepārtraukta skraidīšana, stress, ko rada klienti un tā tālāk un tā joprojām...
Nu jau no septembra beigām dzīvojos bez darba... Atpūšos, ka teikt... Viss bija labi... Nekādu lēkmju... Miers un klusums iekšā... Tik tiešām izbaudīju savu laiku un dzīvi apkārt... Domāju, ka esmu tikusi tam pāri... Ja jau tik ilgu laiku miers... Un ja jau pie vainas bija iepriekšējā darba vieta (aizgāju no turienes), tad taču jābūt ok... Bet še tev...
Vakar nācu pie secinājuma, ka ne jau darbs pie vainas... Ne jau bildes sūtīšana mani uztrauca... Bet persona, kam tā bilde bij jāsūta...
Taisni riebjas... Publiskais fui man... :(