| isn't the most lovable thing the ability to love/care? |
[24 May 2009|11:27pm] |
|
Arī man gribas pasaku. Vienu skaistu, smaidošu, apmīļojošu un smaržīgu pasaku, kurai pamosties blakus saulainos rītos. Man pietrūkst iemīlēšanās procesā radīto endorfīnu piesātinājums. Es vēlos just, ka protu mīlēt. Rūpēties nesavtīgi. Tā, ka tirpas skrien pār ķermeni. Kā caramelo reiz rakstīja, isn't the most lovable thing the ability to love/care? Es vēlos just.
|
|
| puikas |
[14 Jan 2008|09:13pm] |
man ir apnikuši puikas, kuri ir:
a. sajūsmināti par manu ārējo izskatu un sāk izpatikt, pirms iepazīst kaut ko vairāk par to;
b. trakoti fascinēti par manu iekšējo pasauli, dzīvi, piedzīvojumiem un spējām, un idealizē mani, pirms ir iepazinuši arī manus ikdienas niķus, spītības un citas garstāvokļa riebeklības.
gribu mazliet nopietnāku situāciju. gribu, lai mani iepazīst pa īstam, pirms izdomā, ka esmu sasodīti lieliska.
un visos citos gadījumos gribu tikai draugus. citādi - fuck ooof you twat, bļe! man nav vajadzīgi pielūdzēji, apbrīnotāji, palīgi, pleci, uz kuriem raudāt, kuri liktu justies gribētai, kuri lutinātu un kuri man rādītu manu vērtību. es esmu spēka pilna, zinu savu vērtību un protu pārvaldīt savus budžeta līdzekļus skaistos T-account-os. man nav vajadzīgi atbalsti. vajadzīgas vienīgi patiesas attiecības. bez visām ilūzijām un citiem piemaisījumiem.
|
|
| neliels salīdzinājums. progresijas analīze. |
[14 Jan 2008|08:43pm] |
mazliet par pagātni un tagadni.
kas palicis nemainīgs: šeit
kas mainījies: šeit. darbaholiķe - varbūt, jo darīšu to, kur tiešām esmu pavisam fanātiski aizrautīga. neprognozējama - iedzimta problēma. pāris ļoti tuvi draugi, dažkārt uzpīpē - jā. aktieriskas novirzes - pavisam noteikti nē. ne pārāk laimīga - nē, pavisam laimīga! jo virzos turp, kur vēlējos un vēlos, jo veidoju dzīvi pati un daru to prasmīgi (pēc saviem kritērijiem), jo laime svarīgāka par naudu, prestižu un citām muļķībām, un šīs lietas definēšana jau vien apliecina vēlmi un sapratni tiekties pēc laimes vairāk kā citām un arī nevajadzīgām lietām. vairāki mīļākie - nē, esmu pārgājusi uz vien-puikas-patikšanas režīmu. tā ir daudz vieglāk, tīra sirdsapziņa, lielāka atdeve, labsajūta un gandarījums.
pie tam esmu iemācījusies ļauties mīlestībiņām, priecāties un bēdāties pilnās amplitūdās. kaut arī kritieni tad daudz dziļāki, iegūstamās ekstāzes ir daudz augstākas, saldākas un patiesākas. un visa noslēgumā esmu ieguvusi un sniegusi daudz vairāk, pilnvērtīgāk un, lai kāds arī nebūtu rezultāts, neko nenožēloju. no kļūdām var iemācīties, taču tās nav darītas ar nolūku.
|
|
| vēlreiz? |
[14 Jan 2008|08:13pm] |
šķiet, šī žurnāla galvenā doma bija puika, viens puika. tādēļ arī pārtraucu rakstīt pēc kādas 'pavasara' tīrīšanas prāta ejiņās, kad pavisam tika aizmirsts. bet varbūt, ka vajadzētu atsākt rakstīt. un rakstīt par puikām vien. lai var meklēt koplīnijas, visas kopā - šeit, manā žurnālī. lai rastos progresija. tikai grūti saprast, vai tas nebūs pārāk atklāti - dalīties ar visām savām būšanām un (vairāk) kļūmēm un nebūšanām šajā jautājumā. kaut gan tieši šīs nebūšanas liecina par nepieciešamību mācīties, laboties un uzlaboties. jo visi sākumi vienmēr (parasti) man (mums) ir skaisti un daudzsološi, bet tad pavisam ne no kā, no dumjām mazām kļūdiņām, nevērībām, nevīžībām viss lielais tiek iznīcināts neatgriezeniski. un pie reizes nepiesārņotu draugu listes tiem, kuri varbūt nav mani piedraugojuši, lai lasītu tīņu žurnālu cienīgus rakstus.
tiks apdomāts.
|
|
|
[14 Dec 2006|03:43pm] |
|
Esmu tāda kuce patiesībā.
|
|
|
[13 Dec 2006|04:54pm] |
|
saki man, ka esmu skaista. es taču esmu. ?
|
|
| doma |
[21 Nov 2006|08:51pm] |
Jau biju paguvusi aizmirst vienu no dzīves pamatpatiesībām - dots devējam atdodas. Un: ko sēsi - to pļausi. Tādēļ vairo labas lietas nevis sliktas. Bībeles citāti, bet tiešām pārbaudītas un apstiprinātas patiesības.
Neslēpies un domā.
|
|
| Hipotēze nr. |
[20 Nov 2006|04:44pm] |
|
Turpināšu tradīciju, un fiksēšu notikumu gaitā personiski atzītās likumsakarības.
Kas ir pats svarīgākais dzīvē? Cilvēki un attiecības. Nemaz nerunājot par vispārzināmu ideju, ka mīlestība ir augstākais virzītājspēks, un vienīgā bagātība ir cilvēka iekšējā pasaule (nauda ir vienīgi līdzeklis), arī pasaule ir orientēta uz cilvēku - kultūra, politika, ekonomika, visa saimniecība kopumā ir radīta, lai padarītu cilvēka dzīvi labāku.
Kura ir vissvarīgākā cilvēka rakstura īpašība? Patiesums. Nav lielāka skaistuma par šo.
Būtiski jautājumi, kuri nepieciešami mērķtiecīgai un progresīvai virzībai. (Regulāri sev jāuzdod, apstājoties un apdomājoties.):
1) Kāda ir šī brīža situācija?
2) Kādu es to vēlētos?
( 2.1.) Kāda ir mana motivācija?)
3) Kā to sasniegt?
|
|
|
[12 Sep 2006|03:41pm] |
|
Ir tik neiedomājami vērot, kā viņa raud un it kā starp citu izmet, ka bieži domā par pašnāvību. Cits būtu, ja to teiktu kāds pusaudzītis, bet, ja dzirdi šādi runājam savu miesīgo māti, tad kļūst bail - ļoti, ļoti bail.
|
|
| balsojam lielceļos, bļe |
[20 Jun 2006|08:59pm] |
|
Ejiet jūs visi... es braucu uz tukumu.
Viss smēķējamais izsmēķēts, arī tā smaržīgā tabaka. Pleijerim baterijas nosēdušās. Labi vēl, ka lādējamās, citādi paliktu bez mūzikas. Vārdsakot, iestājies pilnīgs bankrots.
Lielceļi mani gaida. Varbūt tur tukumā uz ielas jāpaspēlē, varētu cerēt vismaz uz pusdiennaudu.
Vārdsakot, pilnīgā pakaļā.
|
|
| hipotēze |
[28 May 2006|12:13am] |
|
Runājot par hipotēzēm. Šeit ir vēl mazliet.
+ Šou jōr feis vienīgi savējiem, īsteni savējiem. Taupīt savu seju un neatdot daļu tās katram garāmgājējam. Vienīgi īpašiem.
+ Saskarsmes laikā daļa tevis tiek atdota saskarsmes objektam. Tādēļ bezkaunīga ir nevīžīga fiziska saskarsme, pieskārieni vai grūdieni.
|
|
|
[27 May 2006|11:45pm] |
es nesaprotu, kādēļ. ir pagājušas burtiski pāris dienas, bet tad es viņu vienreiz "vispatīkamākajā" mirklī satieku, tad aizvakar mana draudzene viņu satiek, tad šodien es satieku to viņa "tīma" trešo galveno (meiteni), kura tieši kāreiz nāk no superīgi pavadītas dienas ar viņu un vēl tur to otro "tīma" dalībnieku. nu kāpēc? tas ir nepatīkami. punkts un viss. nekādus daudzpunktus - tas ir pateikts. viss, neko nevēlos dzirdēt vai redzēt par viņu. un, jā, viņš ir "viņš" un nevis vairs "tu". PUNKTS. !
man nepatīk sakritības, man nepatīk nejaušības. tracina negausība un nevīžība attiecībās. !!
vēlos trakot, bet apsolījos sev būt savaldīga, un tā arī darīšu. šō jō feis vienīgi izredzētajiem un izredzētajos mirkļos. atklātība kā cieņas apliecinājums regulāri, bet ar mēru.
|
|
| šī diena |
[12 May 2006|01:37pm] |
Visstulbākā sajūta ir tad, kad tev ir sūdīgi, bet kāds blakus, to zinot, visu laiku smaida un vārās, it kā netieši par to priecājoties. Riebīgi.
Laikam būs laiks visus galus savilkt kopā un izlemt gala lēmumu.
|
|
| pēc |
[11 May 2006|12:36am] |
|
Zinu, ka Tu kādreiz domā par mani. Un arī Tava māsa un vecāki kādreiz iedomājas. Galu galā viņi taču vienmēr tik bieži apjautājās. Man liekas, tagad ka jūs visi mani nīstat, un es jūtos neomolīgi.
|
|
|
[09 May 2006|06:24pm] |
|
Man Tevis tomēr pietrūkst.
|
|
| par tevi |
[02 May 2006|05:12pm] |
|
Ja teiktu, ka esmu vajadzīga, esmu vienīgā, ar to pietiktu.
Gulēt blakus Jāņu naktī, sajust mitru zāli rotaļājoties ar pēdām, sajust tavu elpu, ugunskuram sprakšķot un Jāņu dziesmām skanot. Saņemt negaidītu sms "Kā Tev klājas?". KAUTVAI. Aizceļot uz Madridi ar stopiem kopā. Bija taču tik sasodīti forši pamostoties sajust tevi cieši blakus, vai ne?
Ko man vēl vajag? Gribu vienīgi būt tev vajadzīga. Citādi nevaru. Citādi man tev jāsaka attā.
Domājams domāju, ka neticu tev. Viss. Viss? Vasara - īstais laiks pārmaiņām.
|
|
|
[16 Apr 2006|12:53am] |
bļāviens, esmu gatava atteikties no diviem koncertiem, tikšanos ar labu draugu un neredzētu paziņu, lai tā vietā 1. Lieldienas pavadītu mācoties - tikai tādēļ, lai pirmdienu varētu atvēlēt viņam! ak dievs, cik salkana es kļūstu!
sāku saprast, ka bez viņa šobrīd vismaz nespēju. un nespēju iedomāties šķiršanos. tas liekas neiedomājami.
neko nesaprotu.
|
|
| narkotika |
[16 Apr 2006|12:16am] |
|
Esmu kļuvusi atkarīga. Un Tu esi mana narkotika. Neiedomājami. Neticu laimīgai mīlestībai.
|
|
|
[09 Apr 2006|11:45pm] |
|
bija tik sasodīti labi aizmigt cieši blakus viņam un pamosties, jūtot viņa smaidu man blakus.
|
|
| jā |
[06 Apr 2006|01:46am] |
| [ |
music |
| |
eric burdon / the house of a rising sun |
] |
tai mirklī, kad sapratu, ka zaudēt Tevi varu, šķiet, viss zemes un debesu smagums uzgūlās, deniņi sāka dunēt, sirds likās pārsprāgs un es miršu. tik sen nejustas sajūtas, varbūt pat nekad. domas ir viens, vārdi ir divi, bet pa īstam ir kas cits. novērtēt iespējams vienīgi tad, kad ir pazaudēts. tai mirklī Tu pazudi, un es sapratu, ka nevēlos tā. patiesākās asaras kaut muļķīgas šķita, bet patiesas un tas ir būtiski. neiedomājami vēlos Tevi saspiezt šobrīd, skaistais.
|
|