|
[01 Apr 2006|06:45pm] |
| [ |
music |
| |
him / gone with sin |
] |
Gribu raudāt bez gala un malas. Nedaru gan to, jo neesmu nopuņķojusies rozā jaciņu cienītāja. Kas pie joda?
|
|
|
[22 Feb 2006|02:29am] |
|
Šķemba papīra šķērsgriezumā. Gribu raudāt.
|
|
| nopietnu gribu |
[05 Feb 2006|10:53pm] |
Šodien attiecības sagāja pilnīgā putrā. Divreiz vienā upē neiekāpsi, vai ne? Pie tam izlietu ūdeni nesasmelsi (jā, man pēdējā laikā ļoti patīk runāt ar parunām).
Ko darīt, kad šķiet, ka viss saistīts ar attiecībām ar kādu cilvēku jau ir noriebies līdz nemaņai? Šķirties? Jā, loģiski it kā. Bet varbūt vienkārši pagaidīt un ar skaidru galvu padomāt.
Starp citu, egoistiski jau un tā vispār, bet zināma lieta, ka gribas rezerves variantu. Nu tā jau tomēr ir visiem, atzīsties. Un bail, ka nāksies nožēlot. Viņš tomēr ir tik skaists un seksīgs un vispār tā. Nu saproti.
Starp citu vēlreiz - starp citu!! Lai arī viņam (citam) pateicu, ka kā puisis viņš mani vairs pilnīgi nesaista, tomēr jāatzīst. Tā saruna - kaut uz 20 minūtēm - iedvesmoja turpmākās divas dienas. (Sāka čakarēt arī manas un exlieliskā attiecības arī. Godīgi sakot šī tēma bija kā iemesls attiecību iešanai putrā, jo sāku meklēt arī no sava it kā lieliskā sarunas, kuras iedvesmo. Paliekoši. Nu tāda baigā iluzioniste - perfektcioniste vai kaut kā līdzīgi, saproti, vai ne?) Un tagad man pat liekas, ka būtu gatava vairs neredzēt savu skaistuli. Jo tās sarunas tomēr vērtēju 50 reizes vairāk kā lielisku izskatu, seksapīlu, prasmīgu skūpstīšanos un maigumu attiecībās utt utjp. Ļoti alkstu pēc nopietna cilvēka un nopietnām attiecībām.
Saprotu, ka šis pousts bija vairāk kā pilnīgi nekam nederīgs. Bet man gribējās iekliegt vismaz šeit. Punkts.
PS Ja kāds ir gudrs, par katru padomu būšu pateicību parādā.
|
|
| hipotēze nr.3. |
[02 Feb 2006|06:58pm] |
|
Jauna hipotēze ir gatava.
Dzīve ir spēle, kuras noteikumi ir jāapgūst. Cilvēks, kurš dzīves laikā apguvis šos noteikumus, tiek saukts par veiksminieku. Cilvēks, kurš spītīgi pretojas spēles notikumiem vai noliedz spēles gaitu, nekad nespēj sasniegt savus mērķus.
Ir jāizprot cilvēki. Tas, cik labi vai slikti tu to proti (nevis tavs profesionālais stāžs), ir visu veiksmju vai neveiksmju cēlonis.
Protams, mūžīgi braukt cauri ar veiksmi nekam neder, manuprāt, vienkārši piekrītu / apgalvoju, ka tāda iespēja pastāv - Tu vari nezināt ņūtona likumus un molekulas uzbūvi, taču, izprotot cilvēkus, vari iegūt da jebko. Par godīgumu parunāsim rīt.
|
|
| Refleksu sistēmas defekts. |
[31 Jan 2006|03:28pm] |
|
Sveiki.
Es nesaprotu, kāda ir mana vaina.
Man ir skaists, burvīgs, apburošs pat, seksīgs, jauks, lielisks puisis. Ir tāda lieta, ka man nepieciešams sarunāt tikšanos ar kādu draugu, ar kuru viss kontakts pajuka vasarā, nu jau pusgads sanāk. Tīri lietišķu iemeslu vadīta nupat aizrakstīju viņam. Protams, sāka uzmākties visādas atmiņas, sajūtas utt. Un tagad man pat liekas, ka varētu man viņš vēlreiz iepatikties. Stulbi tie cilvēki - atsitas vienreiz, skrien ar pieri pretī otrreiz un trešoreiz un tā tālāk. Vienmēr censties iegūt neiegūstamo?
|
|
|
[31 Jan 2006|12:02am] |
|
Apnika. Nopūties un pazūdi. Čušš! (Neticība ņem virsroku.)
|
|
|
[24 Jan 2006|11:31pm] |
Pietiek vien pabučoties divas stundas harmoniskas mūzikas pavadībā (instrumental jazz + funky / smth), kad puisim jau ļoti iepatīkas fonā skanošā mūzika, par kādu viņš līdz šim nav izrādījis jebkādu interesi. Vo, kā vajag! Jā, bet bučoties vajag tā, lai trīsas pār augumu, tauriņi prātā un pār augumu.
Sāku pieķerties. Nē! Vajag tā lai manī iemīlas, ka nekad nevaru šīs jūtas pārspēt. [Egoisms, nenoliegšu.]
Jāiet ātri atpakaļ. Jābauda vakars, mūzika, domas - tāpat. Kamēr vēl smaržo pēc viņa.
|
|
|
[23 Jan 2006|08:54pm] |
|
Un tad es katrreiz nosaku sev: "Viss. Vairs nekad. Nekad. Neko par mani nezināsiet, skaidrs?". Un lieliski pārliecinošu smaidu uz lūpām. Un visiem labi. Un atkal - iekritu! Bļe.
|
|
| 2. hipotēze. Tuvība. |
[23 Jan 2006|01:41pm] |
|
Izvirzu jaunu hipotēzi.
Fiziska tuvība un emocionāla tuvība maksimālu baudu sniedz vien katrs atsevišķi, ne kopā.
Atsevišķi - skaisti, kopā - varbūt nekam neder?
|
|
|
[23 Jan 2006|01:31pm] |
|
Es gribu mīlēt un tikt mīlēta atsevišķi un stipri, un gūt baudu no tā. Gribu atklāties un tikt atklāta, bet ne ie/atpazīta. Gribu būt neatkarīga un neatkarību saglabāt. Veidot savu dzīvi pati, gūstot gandarījumu no pašas uzstādīto mērķu sasniegšanas.
|
|
|
[22 Jan 2006|09:50pm] |
Atzīšos, patiesībā gūstu nelielu baudu no fakta, ka pamazām kāds pieķeras man vairāk nekā es tam.
Lai gan situācija var drīz mainīties. Ar attiecībām (un meitenēm) nekad neko nevar zināt. Gluži tāpat kā ar bitēm.
|
|
|
[21 Jan 2006|09:11pm] |
|
Kā man apnikusi tā aktiermāksla - vienmēr tēlot, ka ir labi, vienmēr smaidīt, vienmēr būt pieklājīgam... bļe!
|
|
|
[19 Jan 2006|11:27pm] |
|
Nezinu gluži, kas mani rīt sagaidīs, bet es dodos. Ar nokļūšanu vienīgi tā pašvakāk, centīšos nepiesalt pie tuvākā tramvaja.
|
|
| daļa netveramā |
[17 Jan 2006|08:14pm] |
Viņam ir visskaistākās ausis, kādas vien mēdz/nemēdz būt!
Vējam spēlējoties matos, sarkanos degunus un smaidus salikuši kopā, prieks par izlēmības izlemšanas lēmuma sekām. Netverams moments.
Seksīgi es, garšīgs viņš.
|
|
|
[16 Jan 2006|09:18pm] |
|
Vienu dienu es Tevi gribu izmīļot līdz maksimuma robežai, nākamajā gribu pamest. Vai tas ir normāli?
|
|
| nākotnes aina un citas ilūzijas |
[11 Jan 2006|03:09pm] |
Sāku iztēloties savu nākotni. Darbaholiķe, vairāki mīļākie (viņi apnīk ātri), neprognozējama, aktieriskas novirzes (ilūzijas radīšanas spējas pat tuvajiem, ja nepieciešams), ar pāris - bet ļoti tuviem - draugiem; dažkārt uzpīpē, taču principā nopietna. Bet ne pārāk laimīga.
Šāda nākotnes aina man prātā šodien pavērās. Īpaši gan nesajūsmina. Labprāt mazliet pamainītu.
Es laikam esmu par nopietnu tik tukšām attiecībām. Kaut kad jāpieliek punkts laikam, tikai kurš un kad? Varbūt man vienkārši pārāk augstas prasības?
Varbūt kāds zin zāles pret egoismu? Man šodien gribas paārstēties.
|
|
|
[10 Jan 2006|11:20pm] |
|
PS Es taču vispār neticu tādai mīlestībai, so... Esmu tomēr tā neko gan jau ka.
|
|
| sarkans! |
[10 Jan 2006|09:58pm] |
Lūpas sarkani sarkanas, pārbučotas, asinsrite uzlabota šai rajonā - tas nu skaidrs. Atliek vien minēt, ka nekas nav skaidrs, ja kaut kas vispār var būt skaidrs. Varbūt vienkārši gulēts nav pietiekami.
Starp citu, vai katru dienu tiekoties, viens otram ātri neapnīk?
Es piektdien laikam uz molu. Ar kājām. Atpakaļ būšu no rīta. :)
|
|
| 1. hipotēze. Sarežģītības vienkāršība. |
[09 Jan 2006|11:20pm] |
| [ |
music |
| |
jazz by dbk band |
] |
Bet patiesībā. Šodien pienācis laiks izvirzīt jaunu hipotēzi.
Viss tomēr ir pagalam vienkāršs un ja tas nav vienkāršs, tad kaut kas nav kārtībā / pareizi ar uztveri konkrētajam uztvērējam. Ja kaut kas šķiet sarežģīts, nepieciešams paskatīties uz konkrēto lietu pavisam vienkāršoti un primitīvi un viss sarežģītais kļūs skaidrs.
Vienkāršot dzīvi (nerunāju par notrulināšanos) ir katra atbildīga cilvēka un cilvēka, kurš vēlas būt laimīgs, sasniegt konkrētu mērķi pienākums.
Šis teksts skan pavisam divdomīgi. Ceru, ka domu saprast nebūs grūtību.
Šī hipotēze pagaidām ir apstiprinājusies. Iesaku pamēģināt.
PS Jā, es vēljoprojām klausos džezu. :) Ejam slidot!
|
|
| retro |
[09 Jan 2006|06:37pm] |
|
Šodien gribu retro.
|
|