Diena kā fabrikā. ieeju 9:00, iznāku 18:00... Bet pa vidu darbiem, skriešanai, domāšanai un citām darbībām pieģipsējām manu roku pagrabā pie izlietnes, tā mēs izliekamies,ka neesam nogurušas, ka nav grūti un netrūkst spēka.mirkli padomājam par ko citu. Šoreiz teika, par briesmīgu sievieti,kas pieģipsējusies pagrabā un nelaiž tur bērnus strādāt. Viņa ēd avīzes un grauž mālu. Ar špahteļlāpstiņām cenšas izsist logus, bet nevar tik tālu aizmest. Stundas viņai velkas kā gadi. Vienīgais viņas draugs ir kurinātājs, kurš retu reizi pasēž metra attālumā, lai grauzdams pistācijas pamestu trakajai kādu čaumalu...

.Jāatzīst, ka gavēnis nebija laba doma. Manam dzīves veidam un ritmam ļoti neatbilstoši. Bet es mēģināju.

..Laiks paskrien tik ātri, ka reizēm gribas apturēt un pārskatīt vēlreiz uzmanīgāk.

...Tieši šobrīd iestājas tas brīdis, kad lēnām sākam iepazīt kursa biedrus dziļāk un sarunas vairs nav tik vispārīgas. Svarīgi ir tas,ka iepazīstot tuvāk man viņi nesāk patikt mazāk.

....Ir piektdiena un man ir padarītā darba jaukās sajūtas.

.....Beidzot es ne tikai protu izdomāt, bet protu arī radīt.

......Ilgojos pēc brāļa.

.......Ilgojos vēl pēc dažiem.

........Jauku vakaru.

.gavēnis.

/Piecstāvu mājas izmēra pārdomas./

ir cūkas

Un tomēr man ļoti patīk gatavot, kad tam ir laiks un kad ir kas ēd un kam garšo. Bet tas jau laikam cilvēcīgi.

Un vēl mani pārņem rudens domas un alkas pēc jaukiem vakariem.

Esmu pasākusi nēsāt somā līdzi vilnas zeķes, drošībai.

Un vēl es ļoti jūtu kā mainos, varētu teikt augu, bet nebūtu labskanīgi ņemot vērā,ka īsti vairs neaugu...

Un vēl es esmu sākusi nogurt no nekā.

Un vēl mani gaida coldrex dzēriens un lielā fāzer šokolāde, tapēc čau un jauku vakaru.

Man sāk patikt nesteidzīgi 6-dienas rīti bez galvas sāpēm. Ar daudz darbiem, tējas krūzi un siltām čībām. Man ir 6 h laika. es zinu. es pagūšu.

Rīga šodien ap 12:00 man likās tik jauka un silta, ka uzgleznot varētu.

Šajā laikā man beidzas diena un šķiet, ka beidzot arī es pati.

Dažreiz vajag tā savā nodabā ar sevi un nevienu citu.
citādi visu laiku telpu dalām ar divi.

rudens kā rudens.
vakariem man kaut kas vēl trūkst.

Zvans plkst. 8:40 mani pamodināja... 8:50 jau stāvēju pieturā pilnīgi aizmigusi. Te tev nu bija pucēšanās un greznās brokastis. Nekā tamlīdzīga. aizmidzis skatiens.
Arī sapņi par pirmo dienu slinkošanu izgaisa. Tieši 9:00 mums tika uzdots akadēmijas iestājeksāmenu uzdevums, kas radīja milzīgas galvas sāpes. Uzreiz pēc tam cits uzdevums.
Uzzinot turpmākā mēneša darāmo vispār sapratu,ka pirmais kurss atpūšās salīdzinot ar otro. Tas priecē un baida reizē.
plkst. ir 18:11 un nav nekā tāda ko es vēlētos vairāk kā caur vannu ielīst kādam padusē un aizmigt.
.
.
.
tā arī daru.
jauku vakaru.

Es tomēr esmu ļoti, ļoti laimīga. Un to apzinoties paliek bail, to pazaudēt.

Tik reti sanāk būt vienai... Man liekas Es pat nezinu kā tagad jāuzvedās.
Bet zinu, ka noteikti gribu kādu satikt, lai atkal nebūtu viena.

Tas vairs nav vienkārši slikts laiks vai apmākusies diena.
Vakar skaidri sajutu rudens drēgnumu.
diemžēl šodien viņš nekur nav zudis.
lieku kleitas dziļāk skapī.