Zvans plkst. 8:40 mani pamodināja... 8:50 jau stāvēju pieturā pilnīgi aizmigusi. Te tev nu bija pucēšanās un greznās brokastis. Nekā tamlīdzīga. aizmidzis skatiens.
Arī sapņi par pirmo dienu slinkošanu izgaisa. Tieši 9:00 mums tika uzdots akadēmijas iestājeksāmenu uzdevums, kas radīja milzīgas galvas sāpes. Uzreiz pēc tam cits uzdevums.
Uzzinot turpmākā mēneša darāmo vispār sapratu,ka pirmais kurss atpūšās salīdzinot ar otro. Tas priecē un baida reizē.
plkst. ir 18:11 un nav nekā tāda ko es vēlētos vairāk kā caur vannu ielīst kādam padusē un aizmigt.
.
.
.
tā arī daru.
jauku vakaru.