Meitenēm ir savi mazie prieciņi.
Man tās nav kūkas, bet gan elementāra sakopšanās tūre. Kurš gan nejūtas labāk pēc balto mālu maskām un dažādām eļļām matos.
Tagad, lūdzu, augļu tēju un auzu pārslu cepumus.
var būt vienu cigareti arī.

Šodiena jau sākās savādi un vientuļi. Mani nemodināja kāds jauks cilvēks ar brokastīm, mani nemodināja pat modinātājs telefonā,kas nebūtu tik romantiski, bet būtu vismaz noderīgi. Šodien mani pamodināja divas zīlītes, no kurām viena riņķoja pa virtuvi un sitās pret stiklu. Radās sajūta,ka viņai tik ļoti nebesītu mana virtuve, Es labrāt ar viņu brokastotu un parunātos.
Man nepatīk būt vienai. Es varu savu laiku aizpildīt ar visādām lietām un darbiņiem, bet visu laiku ir tā sajūta,ka paliek kaut kas kaut kam nepateikts... visādi nieki, kas iešaujas prātā un izsprāgst tik pat ātri.
Tagad Es jau divas vai pat trīs stundas cīnos ar zīmēšanu un datoru. Dators pārsvarā uzvar. vēl cīnos ar vēlmi uzpīpēt, jo esmu nolēmusi šito mazliet pabremzēt un nedarīt. Man nemaz nav ko, bet gribētos. Kaut ar zīlīti uz pusēm.

Vakarnakt aizvadīta jauka sālsmaizes ballīte. Man vismaz pašai likās, ka jauka, cik nu atminos. plkst. 6:00 vēl saņēmu zvanu par viesiem, kas vēlas ierasties... pēdējais viesis, nevis ieradās,bet atgriezās ap 9:00 no rīta. Un ja viesi atgriežas, tad viss ir kārtībā.
Tagad tāds savāds 7-dienas noskaņojums.
Ir laiks kaut ko darīt, bet neko negribas... Es tikai gaidu, kad ātrāk pienāks rīts un Es aizlidošu.

Mani mazliet uztrauc 5-dienas ballīte. Mums nav nauda, lai izkrāsotu grīdu koridorī un sapirktu visādus nieciņus. Dzīvokli galīgi vēl nevar saukt par gatavu. Muļķīgi tādā brīdī aicināt viesus. Bet Es neko nezinu, jo 7-dien aizmukšu no valsts.

es joprojām pamanu katru parūku, kas ir ne vairāk, kā 10 m attālumā.

Es šodien esmu laimīgs cilvēks, jo esmu. Un esmu, jo esmu laimīgs cilvēks. Kaut kas atnāca vaļā. atvērās visas poriņas un spraudziņas. šodien esmu laba un jauka un izmantoju to komunikācijā ar māmiņu, kas pēdējā laikā nav dzirdējusi mani labu.
sajūta,ka svētdiena nemaz nav slikta, jo nav svētdiena! :)
gribu iet,skriet, darīt un priecāties. pavasaris? var būt. galvā.

Iespaidiem bagāta nakts. Lai gan aprobežojos ar Pērli un Pienu, sanāca tik daudz ko piedzīvot un saprast. Ballīte, protams, lieliska danči un vīns un tā, arī nemaņa augstpapēžu roozā kurpēs, bet cauri visam kaut kāda piepildīta sajūta. Nekas nenotiek nejauši un vakardiena bija milzīgs pierādījums tam. katrs ko satiec, ar ko runā Tev kaut ko dod un Tu vari dot viņam.
sešos no rīta Es sēdēju Krustēva virtuvē un dzēru šņabi.
tā nenotiek bieži, bet arī tas man bija pārbaudījums.
tagad viss. pietiek pļēgurot. pie malas visas narkotikas un alkaholu.. man ir zaļā tēja un veselības nedēļas atklāšana.

Šodienu neveikli pavadīju ar siera zupu un tās gatavošanas priekiem. piecas ballīšu dienas tomēr dara savu. vēlos atkopties visādi un grezni, bet ir trīsdesmit santīmi. Vakars sākās k-sunī un tur arī noslēdzās. Pēc BURMA VJ redzēšanas un jušanas šķita,ka jāapmeklē vēl kāda festivāla filma. Šodien redzēju "Z35" vai kaut kā tā un "Angļu ķirurgs". Pirmā nespēja mani uzrunāt un sapurināt, jo bēdīgais un šausmīgais neveikli mijās ar komisko un stulbo, bet otra filma gan bija lieliska! Aizkustinoša. It kā par to pašu veco, tikai jaunā gaismā. mazliet smieklīgi, bet gaumīgi, nevis banāli un ļoooti aizkusgtinoši!
tagad man šķiet,ka ar mani notiks kas liktenīgs. tieši šovakar. Ne jau sliktā ziņā. Es vnk to sajutu trolejbusā, sajutu uz ielas, sajutu mājās. kaut kam ir jānotiek. ar būt tā būs tēja var būt skaists sapnis, bet tas noteikti būs neparastāk nekā parasti! :)

Sen tā nebija bijis. Es vakar neko nesapratu 4-as reizes un vispār visu dienu sākot no 11:00! dziļa nemaņa pirmajā septembrī! :)

Pamodos ar diez gan dullu galvu un miegainu skatu. Ļoti grūti bija saņemties, bet tad tā pamazām... nokrāsoju griestus virtuvē, saliku kopā galdu, kumodīti... izmazgāju grīdas... Un te ir tik sasodīti jauki!!! Man laikam arī neko citu šobrīd nevajag. man pietiek ar manu dzīvoklīti.

Es esmu tik sasodīti piekususi, ka man nav spēka gaidīt rudeni. Lai nāk pats.

Beidzot ir tas brīdis, kad Es kravājos. Māmuļas acīs jaušamas skumjas. Grasos iznest visu un lieko izmest laukā. Viss ir jauki tikai Es satraucos. Man taču nav mēbeles. nav skapis kur turēt parpalas. Sākumā tas viss būs tā pa īsto... dzīvošana uz maisiem un bads. nu labi, bads nē. Bet eny way pa īsto. Vēlāk būs skapis, būs pierasts, būs vieglāk.
Vai Es gribu vieglāk?

Es brīžiem pieķeru sevi pie domas, ka man ir mazliet garlaicīgi un gribas atkal skolu. design is in our nature.

Un tad es aizbraucu uz Ķīšezeru nopeldēties.... Ūdens jauks, laiks jauks, ezers smuks.... Un kompānija atnāca netālu. Tāds bariņš abu dzimumu jauniešu. Nekad nebiju redzējis, ka tik ļoti var būt notetovēti cilvēki ar sliktiem zīmējumiem. Bet es domāju, ka jāmīl ir mana zeme, jāmācās savu pilsētu mīlēt un cilvēkus, kas dzīvo man apkārt. Visi cilvēki ir jāmīl. Un es mācos, es to varu... Bet tās bildes tetovētās nu traki briesmīgas... Un tad viņi sāka lamāties. Apžēliņ, kādus vārdus es dzirdēju! Demito daļu tikai kaut kur biju dzirdējis, pārējais no jauna viss.... Bet man jāmīl visi cilvēki, jāmācās būt saskaņā ar visu un visiem.... Bet nu lamājās traki...Par izdzertu alus pudeli. Kāds it kā vairāk vai par daudz.... Nu briesmīgui lamājās...Un tās bildes...Bet man jāmīl visi...........
p.s. Nevarēju iemīlēt, kāpu uz velosipēda un aizbraucu. Bet jāmācās būt labam pret visiem. Man jāmācās. Es cenšos....

Jau otro dienu Es domāju krietni pa daudz. varētu kaut ko izrubīt.