brāļa stāsts

Un tad es aizbraucu uz Ķīšezeru nopeldēties.... Ūdens jauks, laiks jauks, ezers smuks.... Un kompānija atnāca netālu. Tāds bariņš abu dzimumu jauniešu. Nekad nebiju redzējis, ka tik ļoti var būt notetovēti cilvēki ar sliktiem zīmējumiem. Bet es domāju, ka jāmīl ir mana zeme, jāmācās savu pilsētu mīlēt un cilvēkus, kas dzīvo man apkārt. Visi cilvēki ir jāmīl. Un es mācos, es to varu... Bet tās bildes tetovētās nu traki briesmīgas... Un tad viņi sāka lamāties. Apžēliņ, kādus vārdus es dzirdēju! Demito daļu tikai kaut kur biju dzirdējis, pārējais no jauna viss.... Bet man jāmīl visi cilvēki, jāmācās būt saskaņā ar visu un visiem.... Bet nu lamājās traki...Par izdzertu alus pudeli. Kāds it kā vairāk vai par daudz.... Nu briesmīgui lamājās...Un tās bildes...Bet man jāmīl visi...........
p.s. Nevarēju iemīlēt, kāpu uz velosipēda un aizbraucu. Bet jāmācās būt labam pret visiem. Man jāmācās. Es cenšos....