tuk

Šodiena jau sākās savādi un vientuļi. Mani nemodināja kāds jauks cilvēks ar brokastīm, mani nemodināja pat modinātājs telefonā,kas nebūtu tik romantiski, bet būtu vismaz noderīgi. Šodien mani pamodināja divas zīlītes, no kurām viena riņķoja pa virtuvi un sitās pret stiklu. Radās sajūta,ka viņai tik ļoti nebesītu mana virtuve, Es labrāt ar viņu brokastotu un parunātos.
Man nepatīk būt vienai. Es varu savu laiku aizpildīt ar visādām lietām un darbiņiem, bet visu laiku ir tā sajūta,ka paliek kaut kas kaut kam nepateikts... visādi nieki, kas iešaujas prātā un izsprāgst tik pat ātri.
Tagad Es jau divas vai pat trīs stundas cīnos ar zīmēšanu un datoru. Dators pārsvarā uzvar. vēl cīnos ar vēlmi uzpīpēt, jo esmu nolēmusi šito mazliet pabremzēt un nedarīt. Man nemaz nav ko, bet gribētos. Kaut ar zīlīti uz pusēm.