Mamma teica,ka šajā pavasarī man dzīvē notiks ļoti lielas pārmaiņas, tādas, kādas daudziem nemaz nenotiek. Aiziešu klosterī vai pārstāšu lietot narkotikas. It kā jau nekas tāds nenotiek, vismaz tā man visu laiku šķiet... bet tajā pašā laikā Es ļoti mainos. Nezinu gan vēl uz kuru pusi, bet pati sevi pieķeru domājot domas, kuras nekad nebūtu domājusi un darot lietas, kuras nekad nebūtu darījusi. Savāda sajūta. Var būt tā ir otrā jaunība?