dzīves spogulis

Viņa parasti sēdēja pirmspēdējā solā kopā ar draudzeni. Viņa bija nedaudz garāka kā citas. Slaida, smalka figūra. Mati nedaudz pāri pleciem, Latvijas pelēkajā krāsā. Varbūt nedaudz vilka uz blondo pusi. Lūpas šauras. Acis neizteiksmīgas. Zilas vai zaļas. Seja pabāla un šaura. Viņa izskatījās vienkārša un iekārojama. Draudzene sēdēja pa labi no viņas. Tikai nedaudz apaļīgāka. Nedaudz. Jā, sievišķīgāka. Mati ogļu melni, tāpat nedaudz pāri pleciem. Acis brūnas un vienmēr mirdzēja. Seja nedaudz sārtāka kā viņa un smaidīgāka. Abas labi mācījās. Viņš visus gadus pamatskolā sēdēja pēdējajā solā un tīksminājās par abām meitenēm. Viņš neko nedarīja. Varbūt kādreiz aizņēmās pildspalvu vai lineālu. Tas arī viss. Draudzīgi. Smaidīgi. Viņš gribēja viņu. Šodien viņš par viņu neko nezin. Neinteresējas un nav neko meklējis. Viņas vārds un uzvārds dzirdēts klasiskās un gudrās mūzikas apritē. Draudzene redzēta ielās te pie sāna vienam, te kādam citam. Izskatās prasmīga. Joprojām iekārojama.