| Dec. 16th, 2010 07:44 pm Nosaukums: Mūsu personīgā elle
Autors Seila
Reitings: G
Personāži: Kroulijs, Gabriēls
Stils: Humor, Angst
Brīdinājums: Mājieni uz Slash.
Atteikšanās: Rotaļlietas Kripke, es tikai kā vienmēr spēlējos.
Apraksts: Tagad Viņiem ir viena elle uz diviem.
Tumsa. Šķita, ka to var pataustīt. Līdz šim viņu nebija interesējis kur pēc nāves nonāk dēmoni. Nē viņam bija pilnīgi skaidrs, ka atpakaļ ellē nonākt būs diezgan pagrūti, galu galā ne velti to sauca par nāvi.
-Nu ko, atjēdzies?
Pārāk spoža gaisma uz mirkli apžilbināja dēmonu un viņš pievēra acis.
-Ups...Atvaino.
Gaisma kļuva pieklusinātāka un Kroulijs beidzot atļāvās pavērt acu plakstiņus un palūkoties apkārt. Neliela. Glīti iekārtota, bet nevarētu teikt, ka pārāk grezna istaba. Pats viņš atrodas uz plašas gultas, bet gultas kājgalī sakrustojis rokas uz krūtīm kāds stāv. Viņš šķiet pazīstams. Nedaudz, bet tomēr pazīstams. Ir nepieciešams kāds brīdis, lai dēmons attaptos.
-Trikster?
-Gandrīz uzminēji. – Vīrietis tikko manāmi pasmaida un apgājis apkārt nosēžas bijušā elles pavēlnieka galvgalī.- Gabriēls.
-Gabriēls? Erceņģelis?
-Tas pats. Esi pārsteigts?
-Ne visai. Vienmēr zināju, ka tev kaut kas ir aiz ādas.
-Drīzāk bija. Redzi, es esmu miris.
-Un tu esi mana elle?
-Drīzāk tu mana.
-Nu paldies.
-Nav par ko.
-Idiots.
-No tāda dzirdu. Tikai idiots ir spējīgs sapīties ar Vinčesteriem. Starp citu. Kā viņi tevi novāca?
-Nekā. Pasaki paldies savam brālītim.
-Vai tiešām?
-Tiešām.
-Kas?
-Viņš.
-Nu vai zini. Mazais ir izaudzis.
-Piekrītu.
Dēmons smagi nopūtās, un kādu mirkli viņi abi klusēja iegrimuši katrs savās domās- Tātad mēs abi esam miruši.-Dēmons beidzot pārtrauca klusumu- Un man ir aizdomas, ka šī nav elle, bet ja šī nav elle un es nevaru nonākt debesīs, tad kur mēs esam.
-Velns vien zina, bet varu tev droši apgalvot, ka ārpus šīs istabas nekā nav.
-Kā nav...?
-Nekā nav. Es šeit jau vairāk par gadu atrodos un tu esi pirmā dzīvā dvēsele, ja tevi var nosaukt par dvēseli- ko es redzu.
-Burvīgi!
-I nerunā!
-Un tu neesi mēģinājis tikt no šejienes ārā?
Bijušais Erceņģelis dusmīgi palūkojās uz tik pat ļoti bijušo dēmonu.
-Protams, ka esmu. Problēma tikai ir tāda, ka katru reizi, kad izeju laukā pa durvīm nekurienē es atkal nonāku šeit. Tā kā nāksies vien samierināties ar to, ka mums šeit būs kopā jāpavada, ja, ne mūžība tad kāds laiciņš noteikti.
-Nu nē. Ar tevi? Nu labi ar tevi vēl varētu pavadīt kādu laiku kopā, bet ar taviem jokiem? Prātā nenāk!
Kroulijs pieleca no gultas kājās un piesteidzies pa durvīm pat nepalūkojās pa tām laukā, tikai steidzīgi izgāja.
Gabriēls flegmatiski palūkojās uz augšu. Tieši pēc trim minūtēm Kroulijs atkal parādījās durvīs....
Pēc simtās reizes. Gabriēlam beidzot apnika šī skraidīšana un viņš satvēra Krouliju aiz piedurknes.
-Apsēdies taču! Ja tik ļoti gribi mēģināt tikt laukā- nu labi es tev netraucēšu, bet varbūt, ka tu vispirms varētu pastāstīt man kas jauns uz zemes, debesīs...Kaut vai ellē. Te ir neizturami garlaicīgi.
Hmmm...- Kroulijs domīgi apstājās. Mirkli pasvārstījies viņš apsēdās blakus eņģelim uz gultas un nokāra galvu starp kājām.
-No šejienes patiešām nevar izkļūt?
-Es jau tev teicu!
Eņģelis izskatījās līdzjūtības pilns.
-Un es pat nepateicu viņam cik viņš man ir ļoti dārgs...
-Kas?
-Nav svarīgi. – Dēmons atlaidās uz gultas. – jautā ko gribēji uzzināt un liec man mieru.
-Kā teiksi. – Eņģelis izskatījās aizvainots. Vai patiešām šis idiots uzskatīja, ka, ja viņam būtu zināms kā tikt laukā- viņš nepadalītos ar šo informāciju.- Kas notiek debesīs? Zinu, ka tev droši vien ir maz informācijas, bet tomēr...
-Debesīs?- Kroulijs pārjautāja. – Debesīs nenotiek nekas tik interesants par ko būtu jāraizējas no turienes dezertējušam erceņģelim. Es taču pareizi saprotu, ka tu dezertēji. Visā visumā viss ir ideāli. Pilsoņu karš. Rafaēls mēģināja sagrābt varu, Kas tam nepiekrita un voljā tagad viņi mēģina viens otru novākt.
-Un Dīns?
-Nu Dīns nēsājas ar ideju, ka viņam ir jāatgriež brālim dvēsele.
Pagaidi!- Gabriēls izskatījās pavisam satriekts.- Sems ir dzīvs un viņam nav dvēseles? Debesīs notiek pilsoņu karš. Rafaēls ir sajucis prātā un es sēžu šeit kopā ar tevi?
-Tā sanāk.
Kroulijs paraustīja plecus.
-Mums ir jātiek ārā!
Eņģelis apņēmīgi piecēlās kājās.
-Kādā veidā. Tu pats teici, ka no šejienes nav izejas!
-Pareizi.
Gabriēls atgriezās sākotnējā pozīcijā, bet es taču nevaru sēdēt šeit, kamēr manam brālim draud briesmas un kamēr Sems. Mans Sems ir bez dvēseles!
-Tavs?
Dēmons ieinteresēti palūkojās uz eņģeli, kurš mulsi saprata, ka tikko ir pateicis kaut ko lieku.
-Nu, emmm...Jā...Laikam...Bet viņš to nezina.
-Nu jā, tāpat kā...
-Tāpat kā kas?
-Vai tu pazīsti Vinčesteru draugu Bobiju?
-Esmu par viņu dzirdējis.
-Nu, lūk.
-Mums ir jātiek laukā!
-Uz kurieni?
-Nu kaut vai uz elli! Iesākumam derēs!
-Būtu jau labi. Tikai ir viena problēma. Mēs jau esam ellē. Mūsu personīgajā ellē. Kā jau tu teici... Current Mood:  crazy
Leave a comment |
