Medical Division

Šodien mani aizvainoja iekš diary pirmo reizi dzīvē. Vispār mani ir aivainojuši dažādā veidā visur kur, brt šeit tas bija divtik nepatīkami. Mani fanfiki vienmēr ir skaisti atdoti betai, kura ir izlabojusi kļūdas tāpēc krievu gramatikā tie ir ideāli. Es sarakstos ar cilvēkiem un komentēju tajā pašā laikā cenšodies mācīties pareizi rakstīt krieviski. Un man bija ļoti nepatīkami saņemt privāto ziņu, ka labāk es vispār nebūtu rakstījusi komentārus, ja neprotu gramatiski pareizi rakstīt. un vēl daudz ko citu aizvainojošu. Pie tā visa ņemot, ka es nekad neesmu atļāvusies aizskart neviena cilvēka pašcieņu.
Remi, kura tam visam bija lieciniece izspieda no manis šo nepatīkamo saraksti un lūk ko ierakstīja savā dienasgrāmatā

Вива, дорогая, я не могу не промолчать.
Пусть сотни самодовольных и считающих себя умнее других людей говорят тебе все, что думают. Их слова ничего не стоят, ибо они никто тебе.
Но есть хотя бы я, и пусть я только знакомая, я верю в тебя. Верю,что ты стараешься учить язык.
Никто не запрещал тебе практиковаться, записывая фики и общаясь. Это твое личное право, и я так рада, что ты им пользуешься.
Я поклоняюсь твоему стремлению и желанию. И завидую - я не могу так же смело учить английский, целеустремленно. У меня не хватит терпения.
И эти люди - они идиоты, если считают своим долгом сказать, как им неприятно читать твои сообщения. Раз не нравится- пускай валят. Насчет твоей способности изъясняться на русском их никто не спрашивал.
Я думаю, Рекс со мной согласиться.
Пиши для нас. Пиши для себя. Наплюй на самодовольных и самоуверенных людей. Они бы и не так завыли, окажись на твоем месте, они вряд ли бы стали учиться.
У меня от негодования нет слов.

Paldies viņai. Godīgi sakot, ja viņas nebūtu bijis online es laikam būtu visam uzspļāvusi un vienkārši izdzēsusi savu akauntu.

Ha mūsu smiešanās ar rex staut par to, ka vajadzētu pakratīt pirātus tirgū, lai dabūtu SPN iekš dvd beidzās diezgan nepatīkami manam makam. Šodien devos meklēt jaungada dāvanas. Vecmāmiņai čībiņas, mammai vannas sāls. Sev(kuram tad ienāks prātā uzdāvināt, ja ne pašai sev) SPN pirmās trīs sezonas. Vismaz varēšu nedaudz iztīrīt portatīvo. Citādi man tur nekam citam vietas nav :D

Vakar ar rex staut izpētījām manu jaunāko darbu un nolēmām pagaidām viņu nelaist apgrozībā, bet vispirms uzrakstīt viņam turpinājumu. Nē no vienas puses viņš ir pilnībā pabeigts, bet no otras- viņam ir neliels iztrūkums. Laimīgu beigu veidā. Ceru līdz vienpadsmitiem būt jau visu pabeigusi un ievietot fiku diary.

Nosaukums: Mūsu personīgā elle
Autors Seila
Reitings: G
Personāži: Kroulijs, Gabriēls
Stils: Humor, Angst
Brīdinājums: Mājieni uz Slash.
Atteikšanās: Rotaļlietas Kripke, es tikai kā vienmēr spēlējos.
Apraksts: Tagad Viņiem ir viena elle uz diviem.

Tumsa. Šķita, ka to var pataustīt. Līdz šim viņu nebija interesējis kur pēc nāves nonāk dēmoni. Nē viņam bija pilnīgi skaidrs, ka atpakaļ ellē nonākt būs diezgan pagrūti, galu galā ne velti to sauca par nāvi.
-Nu ko, atjēdzies?
Pārāk spoža gaisma uz mirkli apžilbināja dēmonu un viņš pievēra acis.
-Ups...Atvaino.
Gaisma kļuva pieklusinātāka un Kroulijs beidzot atļāvās pavērt acu plakstiņus un palūkoties apkārt. Neliela. Glīti iekārtota, bet nevarētu teikt, ka pārāk grezna istaba. Pats viņš atrodas uz plašas gultas, bet gultas kājgalī sakrustojis rokas uz krūtīm kāds stāv. Viņš šķiet pazīstams. Nedaudz, bet tomēr pazīstams. Ir nepieciešams kāds brīdis, lai dēmons attaptos.
-Trikster?
-Gandrīz uzminēji. – Vīrietis tikko manāmi pasmaida un apgājis apkārt nosēžas bijušā elles pavēlnieka galvgalī.- Gabriēls.
-Gabriēls? Erceņģelis?
-Tas pats. Esi pārsteigts?
-Ne visai. Vienmēr zināju, ka tev kaut kas ir aiz ādas.
-Drīzāk bija. Redzi, es esmu miris.
-Un tu esi mana elle?
-Drīzāk tu mana.
-Nu paldies.
-Nav par ko.
-Idiots.
-No tāda dzirdu. Tikai idiots ir spējīgs sapīties ar Vinčesteriem. Starp citu. Kā viņi tevi novāca?
-Nekā. Pasaki paldies savam brālītim.
-Vai tiešām?
-Tiešām.
-Kas?
-Viņš.
-Nu vai zini. Mazais ir izaudzis.
-Piekrītu.
Dēmons smagi nopūtās, un kādu mirkli viņi abi klusēja iegrimuši katrs savās domās- Tātad mēs abi esam miruši.-Dēmons beidzot pārtrauca klusumu- Un man ir aizdomas, ka šī nav elle, bet ja šī nav elle un es nevaru nonākt debesīs, tad kur mēs esam.
-Velns vien zina, bet varu tev droši apgalvot, ka ārpus šīs istabas nekā nav.
-Kā nav...?
-Nekā nav. Es šeit jau vairāk par gadu atrodos un tu esi pirmā dzīvā dvēsele, ja tevi var nosaukt par dvēseli- ko es redzu.
-Burvīgi!
-I nerunā!
-Un tu neesi mēģinājis tikt no šejienes ārā?
Bijušais Erceņģelis dusmīgi palūkojās uz tik pat ļoti bijušo dēmonu.
-Protams, ka esmu. Problēma tikai ir tāda, ka katru reizi, kad izeju laukā pa durvīm nekurienē es atkal nonāku šeit. Tā kā nāksies vien samierināties ar to, ka mums šeit būs kopā jāpavada, ja, ne mūžība tad kāds laiciņš noteikti.
-Nu nē. Ar tevi? Nu labi ar tevi vēl varētu pavadīt kādu laiku kopā, bet ar taviem jokiem? Prātā nenāk!
Kroulijs pieleca no gultas kājās un piesteidzies pa durvīm pat nepalūkojās pa tām laukā, tikai steidzīgi izgāja.
Gabriēls flegmatiski palūkojās uz augšu. Tieši pēc trim minūtēm Kroulijs atkal parādījās durvīs....
Pēc simtās reizes. Gabriēlam beidzot apnika šī skraidīšana un viņš satvēra Krouliju aiz piedurknes.
-Apsēdies taču! Ja tik ļoti gribi mēģināt tikt laukā- nu labi es tev netraucēšu, bet varbūt, ka tu vispirms varētu pastāstīt man kas jauns uz zemes, debesīs...Kaut vai ellē. Te ir neizturami garlaicīgi.
Hmmm...- Kroulijs domīgi apstājās. Mirkli pasvārstījies viņš apsēdās blakus eņģelim uz gultas un nokāra galvu starp kājām.
-No šejienes patiešām nevar izkļūt?
-Es jau tev teicu!
Eņģelis izskatījās līdzjūtības pilns.
-Un es pat nepateicu viņam cik viņš man ir ļoti dārgs...
-Kas?
-Nav svarīgi. – Dēmons atlaidās uz gultas. – jautā ko gribēji uzzināt un liec man mieru.
-Kā teiksi. – Eņģelis izskatījās aizvainots. Vai patiešām šis idiots uzskatīja, ka, ja viņam būtu zināms kā tikt laukā- viņš nepadalītos ar šo informāciju.- Kas notiek debesīs? Zinu, ka tev droši vien ir maz informācijas, bet tomēr...
-Debesīs?- Kroulijs pārjautāja. – Debesīs nenotiek nekas tik interesants par ko būtu jāraizējas no turienes dezertējušam erceņģelim. Es taču pareizi saprotu, ka tu dezertēji. Visā visumā viss ir ideāli. Pilsoņu karš. Rafaēls mēģināja sagrābt varu, Kas tam nepiekrita un voljā tagad viņi mēģina viens otru novākt.
-Un Dīns?
-Nu Dīns nēsājas ar ideju, ka viņam ir jāatgriež brālim dvēsele.
Pagaidi!- Gabriēls izskatījās pavisam satriekts.- Sems ir dzīvs un viņam nav dvēseles? Debesīs notiek pilsoņu karš. Rafaēls ir sajucis prātā un es sēžu šeit kopā ar tevi?
-Tā sanāk.
Kroulijs paraustīja plecus.
-Mums ir jātiek ārā!
Eņģelis apņēmīgi piecēlās kājās.
-Kādā veidā. Tu pats teici, ka no šejienes nav izejas!
-Pareizi.
Gabriēls atgriezās sākotnējā pozīcijā, bet es taču nevaru sēdēt šeit, kamēr manam brālim draud briesmas un kamēr Sems. Mans Sems ir bez dvēseles!
-Tavs?
Dēmons ieinteresēti palūkojās uz eņģeli, kurš mulsi saprata, ka tikko ir pateicis kaut ko lieku.
-Nu, emmm...Jā...Laikam...Bet viņš to nezina.
-Nu jā, tāpat kā...
-Tāpat kā kas?
-Vai tu pazīsti Vinčesteru draugu Bobiju?
-Esmu par viņu dzirdējis.
-Nu, lūk.
-Mums ir jātiek laukā!
-Uz kurieni?
-Nu kaut vai uz elli! Iesākumam derēs!
-Būtu jau labi. Tikai ir viena problēma. Mēs jau esam ellē. Mūsu personīgajā ellē. Kā jau tu teici...

Current Mood: crazy

Lol. Šodien visu dienu ākstījāmies un smējāmies pa diary. tas bija patiešām jautri. Vēl ar vien nevaru pāriet no krievu burtiem uz latviešu. Nepieslēdzos vienk. :D Bet mūsu filmu apspriešana bija vienkārši ideāla. Un dalījāmies ar filmu skrīniem kuros piedalījies Richards Speigts jr. Jei :) Piemeklējām viena otrai ko skatīties un es uzrakstīju vēl vienu mini fanfiku. :D Un jā viņi sāk palikt ar vien garāki. Bet es ar vien ātrāk tulkoju uz krievu valodu. Esmu jau piešāvusies pie rakstības veida. Lūk pašlaik fanfiks stāv pie betas kura viņu labo. Pēc tam likšu diary un gaidīšu atsauksmes no lasītājiem, bet pagaidām kā jau visus citus savus darbus. Arī šo ievietoju savā dienasgrāmatā orģinālajā valodā :D

Iepriekšējā sevis lutināšanas diena nedaudz izgāzās, jo reāli aizmigu. Kamēr gulēju manas garneles bija nolietojusi mamma. Šodien nolēmu lutināt sevi pa jaunam. Vismaz mēģināt. :D

Vobšem izplānojām ar rex-Staut, Nikita dark un vel pāris cilvēkiem kā atzīmēsim jauno gadu tā, lai mums visiem būtu prieks. Un, lai mēs to atzīmētu kopā. Problēma ir tajā, ka mēs visas dzīvojam katra citā valstī un mums jaunais gads visām iestājās katrai citā laikā, bet neviens vēl nav atcēlis skype un diary. Mans ieguldījums šajā jautājumā būs jaungada fanfiki, kurus visi no manis gaida. Vēl kāds grasās ieguldīt kolāžas un vēl kaut ko. Bet nu vārdu sakot 1. jauno gadu mēs sākam sagaidīt pēc ķīniešu laika, pēc tam turpinam ar kazahstānu, tad ukrainu, krieviju un pēc tam mani tas ir latviju. Kaut gan aizdomas, ka mums noteikti vēl pievienosies cilvēki virtuālajā jaungada sagaidīšanā. Un nē. Šis patiešām ir viens no pirmajiem jaunajiem gadiem, kad esmu patiešām kaifā par to, ka būšu mājās, jo, kas gan var būt patīkamāk kā sagaidīt svētkus kopā ar cilvēkiem, ar kuriem ir kopīgas intereses, aizrautība un vispār cilvēkiem, kas viens otru nepazīst realitātē, bet tik labi zina viens par otru visu. ar cilvēkiem ar kuriem nav jāizliekas.

Pannētas garneles, karsta šokolāde, interesants fanfiks, jautri muļķiki un lostworlds. Un tas viss vienlaicīgi. Un tikai man...

Gribu sevi šodien palutināt un pagulēt mazliet vismaz beidzot.

hmmmmmmm....

Smieklīgi. Lasu kolosālu fanfiku Indiana Džounsa stilā. Sena jau biju kaut ko tādu meklējusi. Un ko domājieties? Nevaru ielasīties. Visu laiku gribas novērst savu uzmanību uz kaut ko citu vai pāršķirt nākamo lapu, lai atrāk tiktu pie abu galveno varoņu iepazīšanās. ZB

Velkoša sajūta un kaut kāds trīzeklis iekšā. Pēdējās 48 stundās esmu gulējusi tikai četras. Vienkārši nevaru aizvērt acis. Visādas domas pa galvu maisās. Cenšos ierakties beidzot big Bang festa fanfikos un vakar man tas pat izdevās. Tikai ar nelielu atkāpi, jo izlasīju visu. Pat to ko nebūtu lasījusi esot normālā stavoklī. Tagad pieķēros pagājušā gada festa fanfikiem un tā vietā, lai atkal atslēgtu smadzenes- man sākās salīdzināšanas stāvoklis, kad salīdzini reālo dzīvi ar to kādu to redz dažādi autori. Un drbu ar ko sākt šīs nakts lasīšanu arī izvēlējos ne pašu labāko. TB darbs ir viens no labākajiem, bet pārak smeldzīgs, filozofisks un es viņu negribu lasīt, bet tajā pašā laikā vairs atrauties nav iespējams. Tā gribas ticēt laimīgām beigām...
Bet, ja stāstā autors var vienkārsi pierakstīt un izveidot laimīgas beigas- tad realajā dzīvē tadu nav.

Nu ko krievijas publikai patika. Man arī ptika. Spoileru laiks pagājis.
Tā kā dalos.
Nosaukums: Sazvērestība
Autors Seila
Reitings: PG
Stils: Humors
Atteikšanās: Rotaļlietas Kripke, es tikai kā vienmēr spēlējos.


Klauvējiens pie durvīm Bobiju pārsteidza negaidīti. Viņš jau piecēlās kājās, lai uzmestu pārklāju ieroču kolekcijai, kuru bija tīrījis, kad saprata, ka klauvējieni vairs nav atkārtojušies.
-Vai neiebildīsi, ja kādu laiciņu padzīvošu pie tevis?
Laiski atspiedies pret stenderi un nevērīgi grozīdams rokās glāzi stāvēja vīrietis. Pēc skata viņam nedotu vairāk par kādiem četrdesmit gadiem. Bet tikai pēc skata un tikai parasts cilvēks. Parasts cilvēks, kurš nezina, ka tas ir jaunais Elles pavēlnieks Kroulijs kuram ir jau pāri par trīs simtiem gadu.
- Kroulij...?
Bobijs ar ātru acu uzmetienu nomērīja ceļu no galda pie kura bija sēdējis līdz ar sāli pielādētajai bisei. Un kāds „velns” viņu šodien bija dīdījis pārlikt ieroci uz tīrīšanas laiku citā vietā?
- Piedod, ka tā bez zvana, bet pats saproti, kad tavi mīļie zēni parādās pie horizonta- parasti nav vairs laika zvaniem.
-Ko tev vajag. Runā un pazūdi.
-Es jau ar prieku, bet redzi ir tāda neliela problēma. Esmu miris. Tikai nevajag. Nesāc raudāt. Miris esmu tikai pagaidām.
-Man labāk aptiktu, ja būtu miris pilnībā un galīgi!
-Tikai nevajag. Varbūt labāk piedāvāsi senam draugam piesēst.
Viņš negaidīja uzaicinājumi. Pēc sekundes jau sēdēja ērti izlaidies Bobija mīļākajā klubkrēslā.
-Kāda velna....-Bobijs smagi atkrita krēslā pretī.
-Tu kļūdies.
Tajā pašā vietā kur pāris sekundes atpakaļ bija stāvējis tā saucamais Elles pavēlnieks- Tagad stāvēja viņam tik labi pazīstamais eņģelis.
-Kas?
Bobija sejas izteiksmi šajā brīdī varētu apskaust pat Madonna, ja vien spētu viņu ieraudzīt.
-Varbūt kāds man paskaidros ko pie velna tas viss nozīmē.
-Lūdzu, nepiemini velnu manā klātbūtnē.
Eņģelis pievēra acis un tad apņēmīgi pienāca pie galda.
-Kā tu jūties?
-Labāk nekā varētu justies, ja tu mani būtu patiešām sadedzinājis.
Katrā Kroulija vārdā bija dzirdama inde.
-Piedod.
-Kā viss pagāja?
-labāk nekā varēja cerēt. Viņi neko nenojauš.
-Un cik ilgi man tā būs jāslēpjas?
-Kamēr mēs neatrisināsim mūsu problēmas.
-Kādas jums vēl tur pie visiem svētajiem problēmas?
-Nūuu...
Abi Bobija negaidītie viesi novērsa skatienus pret zemi.
-Es gaidu...
Atgādināja mednieks.
-Nu labi...- Kroulijs nopūtās. – gribi zināt patiesību? Tu to dabūsi. Tikai lūdzu neskrien uzreiz pie Sema ar Dīnu. Atšķirībā no citiem dēmoniem. Tu kā jau esi nopratis es mēdzu pildīt solījumus un, ja esmu apsolījis Semam, ka atdošu viņa dvēseli tad to arī izdarīšu.
-Problēma ir tanī- Turpināja eņģelis,- KA to nav tik vienkārši paveikt. Ir nepieciešams izpētīt kaudzes seno rakstu un noskaidrot kā var attīrīt dvēseli no tām mocībām kurām tā ir tikusi pakļauta. Par nožēlu šīs zināšanas ir jau sen nozaudētas...
-Bet tu jau labi zini, ka zēni negaida, bet rīkojas. Tāpēc mums nācās izstrādāt nelielu teātra izrādi, par kuru tu drīz vien uzzināsi.
-Pieņemsim, ka es jums ticu...-Visa mednieka seja noradīja uz to, ka viņš netic nevienam no runātājiem. – Bet kāds jums labiums no tā, ka Sems atgūst dvēseli.
-man nekāds. -Kroulijs pasmīnēja- Bet mūsu eņģelis nevar visu dzīvi skūpstīt dēmonus un skatīties porno filmas. Viņam ļoti vajaga, lai kāds būtu blakus.
Kastiēls sastinga. Pēc tam nopētīja dēmonu no galvas līdz kājām.
-es nekad neesmu teicis, ka
-Ak to nemaz nevajag teikt. ATs ir redzams ar neapbruņotu aci. Sevišķi tas kā viņš uz tevi lūkojās kad tu skūpstīji to mauķeli.
-Pieņemsim...Un tu...?
Bobijs neatrada neko labāku kā uzdot to pašu jautājumu vēl vienu reizi.
-Savu dvēseli Tu esi atguvis...- Dēmons saminstinājās un sastinga, kad eņģelis nometa bobija priekšā viņa paša mobilo telefonu.
-Nu jā dvēseli tu esi atguvis- varbūt, ka es tad varētu palīdzēt Semam...
Viņš drūmi nopurpināja lūkodamies zemē.

vecmāmiņai slikti. Bļadj. Es rakstu par eņģeļiem un mīlestību. Bet pati nezinu ko iesākt. Rokas trīc. Bljin un kā vienmēr vecmāmiņa pīkst man nevajag ātros un mammai arī nezvani. Lieki netraumē. Bljadj. Protams, ka piezvanīju mammai.
nevietā atcerējos, ka vecmāmiņai jau 78 gadi. Vēl nevietā atcerējos, ka mammas pareģojumi vienmēr piepildās. A viņas pareģojums par to, ka vecmāmiņa nenodzīvos līdz aprīlim tika izteikts jau pagājušajā gadā. Bljin kā es ceru, ka vismaz šoreiz viņa kļūdījās.

Tātad kam ir interese par maniem rakstu darbiem :) Lasīt te krieviski http://www.diary.ru/~vivatix/ Kam nav interese. (A mani tas krata?)

P.S. Apdeitoju iepriekšējo ierakstu.

Mans blogs pamazām sāk paŗvērsties no lietas, kas tendējas uz mani uz lietu, kas tendējas uz supernatural. Tātad. sakos 10. sēriju. esmu tikusi līdz vidum un nesaprotu smieties vai raudāt.
Spoilot par nožēlu varēsu tikai pēc trim dienām. Tādi nu ir pasaules nerakstītie spoileru likumi.

Tagad par maniem plāniem.
1. Esmu saņēmusi pasūtījumu no savas betas par fanfiku kurā Baltazars sit kanti Semam un pārrodas Gabriels. (Ideja ir gatava. Tikai jāuzraksta)
2. Jāizpilda konkursa darbs. Dīns un KAstiēls un Rokenrols. (nav ideju)
3. Joprojām paliek ideja par Dīnu, Džimmiju un kastiēlu, kad nabaga eņģelis jāglābj no Zahārijas. (Ideja ir. Izpildījums pagaidām domājas)
4. Šīsdienas sērija iespārdīja uz domu par ēnģeli un porno filmu. (izpildījums un ideju pagaidām nav.
5.Viena diena eņģeļa un dēmona dzīvē. (pabeigts. Nodot betai, kad parādīsies)
6. uzrakstīt blekijam 69 un uzdāvināt ziemassvētkos.
7. Uzrakstīt UR nolāpīto sastrēgumu. (Joprojām bez idejām)

Nu ko interesanti kā mans jaunais fanfiks tiks pieņemts. betai patika. Bet tad nu gan viss līdz ziemassvētkiem.

Bljin. Pieteicos konkursam. 31. Decembris ir tas datums, kad man būs jāilziek savs darbs. Oh.

Nu tagad gan SPN ir par daudz :D Vai arī vienkārši ir sākušās lomkas. It kā vēl divas dienas līdz jaunajai epizodei. Bet nu vobšem šonakt nosapņoju, kas esmu Dīns. Kastiēlu atkal ir aizvilkuši uz debesīm un mēs ar Džimmiju esam izlēmuši glābt eņģeli no Zahārijas.
Pamodos protams, ka pašā interesantākajā vietā un protams, ka tagad no šīs idejas netikšu vaļā tik ilgi kamēr neuzrakstīšu. :D

Ak jā es te tā rakstu rakstu par diary, bet ne reizi neesmu padalījusies ar linku uz savu diary. Laboju kļūmi :D http://www.diary.ru/~vivatix/

Vārdu sakot nav ko ilgi gulēt uz lauriem. Un kaut gan cilvēki izsakās ļoti labi :) Man jau padomā ir viens Sems/ Gabriēls un ziemassvētki :)