maklesfelda

saruna. uz sienas rakstīts ES.
tik daudz izstabas bohēmiskā
laulībā.
biritmīns, ribinīns
labāk bez alkohola
pareizās devās
atrast tavai slimībai
zāles
var
tikai experimentējot
un ātrāk likties gulēt,
kad esmu uz gultas es meloju
neko es neesmu pateicis
un smēķēju
nekustīgs, varbūt citu dienu
sirdsapziņa sasauks mani.

viņai ir bērns no manis
man zūd kontrole
un nevaru rādīt
šīs slavas sekas,
jo man grūti bez manas
vecās dzīves takas.
vecā mīlestība ir
prom.
mūzika manī dažkārt ir skaista
un dažkārt ne
arī dažkārt ticu
skaistām jūtām
un tīram seksam
starp to ko esmu iepazinis
maklesveldā,
zem pelēkām zvaigznēm.
un sieva bija
skaista tikai astoņpadsmit gados,
laulība bija kļūda
tagad spēju iekāpt tramvajā
uz ielas Prāgas centrā
tur vēl ir skaisti bez manām zālēm
pret viņas mokām
un doties pūlī
tas vislabāk pazīst mani.

es pēdējos gadus pavadu kapsētā
un apraudu radus, jo nekad netiku darījis
un sāpēja citiem, bet tagad arī man sāp
Steigā dodos uz igauniju
pie skaistās franču mīlestības tīrā gaisā
starp jūras brāzmām
kaut
ļautu ilgāk
uzturēties zaļā krēslā
es joprojām uz tabletēm
un cigaretēm
labi.
es nemīlu.
vēl.
kontrole manā ēnu apziņā,
no devītā stāva izšauj,
asinspiediens kāpis kā dzīvsudrabs
stabiņā zem gripas pie 40 grādiem
es aizietu no mājām
ja vien tu nesekotu
un vēstules neatnāktu
es būtu prom
un utopija
būtu
tikai
sprīdis
manā mājā
bet tagad
vēl
jādzīvo.