maklesfelda

cits gadalaiks, citi cipari,atradumi,
citas zinātnes un zālēs slimībām.
Galu galā tās nav manas mājas
un pilsētu terašu skati
un nekas vairāk par paparaci ,
ja es sāktu glupi stāstīt par Cicerona pili,
kādam būtu te jāpaliek
un jādod impuls citai dzīvei,
citam mēģinājuma pēc pārmaiņām
ķerot labāku iedomu tēlu.

Es tā nevēlos
Es maldos dzīves aplokā,
ķerot pēc esības jēgas
ar saparatni, ka ir jādzīvo.
tā vienkārši virs asfalta izspārdot gāzes.

es esmu ar visiem un neesmu ne ar vienu
tikai sāpes agonijās mēdzu izprast sekas,
bet alkas pēc dzīves,
kuras pumpē sirdi
padara vāju,
jo nesaprot, ka tajā jau slāj
tas es esmu.
dalu ar jums telpas sienas un uzvalkā sakrāto pafīmu.

Reizēm piedzīvot evolūciju ir sasodīti jauki
tad dzīvi paņemu tik viegli kā ūdeni pasmeļ no trauka.
Maskas kļūst bezjēdzīgas kā lapas sagrābtas kaudzē,
tāpat kā lapojoš koks sakalst bez lapām
tāpat mēs bez iekšējās vēlmes sitamies pret klinšaino krastu
un nevaram nokratīt bailes no drošiem soļiem
tāpat rīta zvaigzne metas riņķī un atrod jēgu
tāpat man ir vajadzība braukt sarkanā poršē
ar 60.90.60 protams blakus uzpumpētām krūtīm
brūnu kā grilēts cālis
tas
uztur mani pie elpas
guļošu pelekā palātā
saslēgtu sistēmā
ar pēdējiem vārdiem uz lūpām
"mostieties klusumā sirgstošie ļaudis"
Ēģiptes priesteri joprojām gūst uzvaras pār mums
pēc garām vientuļām stundām es to saprotu
tie ir meli.
lai tu saprastu tev nav jābūt tārpam,
tev jāatver acis
tas es esmu.
ne dons vai brunčos atstātas pēdas