maklesfelda

Kino ir vēl viena pastaiga
tā ļauj uzvilkt citu ādu
un pāriet pāri ūdenim
kā darīja Jēzus

Tad atkal atgriežoties
var nolikt atslēgu žūksni, maku uz kumodes
un dzīvot tālāk,
tālāk var pārieties pa mājām
kailām kājām minot pēdas
rasainā dārzā,
skaņot ģitāras stīgas,
lai iegūtu precīzas vibrācijas tonusam
vai patiesi būt.

kad no kraujas nolēca brieži
es nedevos līdz.


dzīvot gribas tik ļoti,
ka slapjas zeķes uz miesas žūst

katram gribas sarakstīt savu stāstu
savu grāmatu, uzcelt māju,uzburt drāmu,iekopt zooloģisko dārzu,
bet mēs visi kopā bieži aizmirstam, ka mēs jau to rakstam...

šaubas ir liekas tavam mieram
tās neaiziet pat ar pelniem,
vieta atrodas pat neesot
ārpus pilsēta robežām,
kuras neved uz mājām vai aizsaules straumēm
domas plaiksnī kā zaigznes pie debesīm katru skaidru nakti
un noraugoties tajās
ir jāsaprot,
ka katrs rīta cēliens ir tavs stāsts,
kas kā līnijas sievietei pasvītro augumu
pasvītro tavu dienu
kā Mistera Bendžamina Pogas dienu.