maklesfelda

SP.3.

šī ir dīvainākā vieta kur notiek
viss dīvainākie notikumi
šeit ir viss kas tiek piedzīvots un vairāk,
parādīts, kad esi palaidis gar ausīm, lai nekļūdītos turpmāk.

sporta zālē par brīnumu norit neierastas aktivitātes
mēs sēžam uz soliņa noskatāmies nevienam neizsakāmos priekšnesumos
lēnu garu pasākums iet uz beigu galu
apkārt valda brīva atmosfēra
sēdēt mēs pārceļamies uz grīdas
pieklust trokšņi atnāk treneris
izdala izdarāmos darbus un pats aiziet
man blakus apsēžas cilvēciņš ar masku
tā uz viņu tagad raugos
pēc notikumiem, kas piedzīvoti neskaidrā garā
visi
nekļūst jauki
viņam tā ir vienīgā vieta
kur ieraugu vairāk par mānu.
sākas saruna, kas būtībā norit ar skatieniem
viņš parāda man savu bērnības foto albumu
sejās tāds patīkams smaids.salds.
es nebūtu tam ticējis ja tas nenotiktu
skatoties albumu viņš man liek meklēt sevi
un nekādi, piedot, tā varbūt ir baigā skāde man,
redzu ne tev
jestrs prāts,
taču es nevaru atpazīt
un te man doma atkal
tev uz sejas vienmēr maska
tāpēc tevi nebiju redzējis
nekad pa īstam
vienmēr aiz tiem apslēptiem vaibstiem
starp kuriem laužas īstie.
šodien ir citādi tu nāc uzticies
izstāsti savu bērnību
atklāj savu īsto Es, kas aiz visiem bijušajiem mīmiem
likās liels blefs
taču te nu tu esi. blakus.
smaidi,klusē,uzticies,ceri
kā ceriņi vasarā
tie nekad nevīst.