Friends With Benefit

Šī dievišķā Zeme
Tik salta un auksta,
Jo cilvēki daudzi
Pa ielām kā miegā
Uz priekšu tik skrien.
Kā bez mērķa un prāta,
Kā tumsā bakstīdamies
Tie raujas uz priekšu un
Apsveic tos manīgākos,
Kas tālāk izrāvušies.
Iela dvako man virsū
Ar gāzu smirdoņu,
Ar kāju dimdoņu
Tā, ka aizsitas man elpa
Un reibonis māc.

Es eju un smaidu
Šai peklei cauri,
Šai ellei Zemes virsū,
Kas Dievam liek skumt,
Es smaidu, jo varbūt kaut viens,
Kas pacēlis acis, taps uzlūkots
Un dvēsele šo smaidu
Arī uz viņa lūpām pārnesīs.
Kaut viens – tad manam gājienam
Jēga būs..
Un ir! Pat vairāki cilvēki pasmaida,
Un aiziet priecīgi tālāk tie,
Daļiņu Dieva un dvēseles nesot.

Lai vairojas laime cilvēku sirdīs,
Kad saprot, kas dārgums vislielākais,-
Tas cilvēks pats, kas daudz var un spēj,
Jo Dievs to par Zemes valdnieku licis
Un redzēt to sirdsgudru, skaistu viņš grib.
Viņš vēlas, lai Zeme kā brīnišķīgs dārzs
Būtu par oāzi Visumā plašā,
Lai augos, dzīvniekos, cilvēkā
Dievs savu brīnišķo atspulgu rastu
Un mīla vairs nebūtu ļaudīm par nastu!