Kā filmā
« previous entry | next entry »
Okt. 9., 2009 | 11:57 am
Pamodos un sajutu alkohola reibumu, kārtējā darbadiena - jāiet strādāt.
Ātri saģērbos, iztīrīju zobus, saķemēju matus un izgāju no dzīvokļa lai 30 minūšu laikā tiktu līdz darbavietai.
Es neizmantoju sabiedrisko transportu,es braucu tikai un vienīgi ar taksi visbiežāk pārvietojos kājām.
Šodien ārā skaists laiks, nav īpaši auksts.
Vakardien kaimiņmājā esmu aizmirsis somu un jaku tajā, tāpēc šodien vilku tikai kreklu un žaketi.
Tāds ļoti moderns, haotisks paskats (neatbilstošs laikapstākļiem), jūtamas smaržas un alkohola aromāts.
Eju garām arkādija parkam, patiesībā streipuļoju, ātrā solī.
Kabatā atrodas kaut kāda nauda un prātā esmu nolēmis to ziedot tantiņai, kas parasti sēž pie tiltiņa parkā.
Tantiņas nebija.
Tad negaidīti palēninājās laiks, es lēnām šķērsojot tiltiņu, izvilku naudu no kabatas un iemetu to ūdenī.
Es pēkšņi sapratu, ka dzīvei nav jēgas. Nav un nekad nav bijusi.
Piedrāzt visu.
Ātri saģērbos, iztīrīju zobus, saķemēju matus un izgāju no dzīvokļa lai 30 minūšu laikā tiktu līdz darbavietai.
Es neizmantoju sabiedrisko transportu,
Šodien ārā skaists laiks, nav īpaši auksts.
Vakardien kaimiņmājā esmu aizmirsis somu un jaku tajā, tāpēc šodien vilku tikai kreklu un žaketi.
Tāds ļoti moderns, haotisks paskats (neatbilstošs laikapstākļiem), jūtamas smaržas un alkohola aromāts.
Eju garām arkādija parkam, patiesībā streipuļoju, ātrā solī.
Kabatā atrodas kaut kāda nauda un prātā esmu nolēmis to ziedot tantiņai, kas parasti sēž pie tiltiņa parkā.
Tantiņas nebija.
Tad negaidīti palēninājās laiks, es lēnām šķērsojot tiltiņu, izvilku naudu no kabatas un iemetu to ūdenī.
Es pēkšņi sapratu, ka dzīvei nav jēgas. Nav un nekad nav bijusi.
Piedrāzt visu.