seenes

Kā jau katru pavasari cilvēki sasparojas, sāk domāt par atvaļinajumiem, pasākumiem, biznesu utt.
Pavasaris ir mans pļaujas laiks, cilvēki sāk meklēt kādu, kurš spēj realizēt viņu projektus un tas kāds (kurš spēj) bieži vien esmu es.

Pirms dažam nedēļām uzsāku sadarbību ar kādu ļoti prasīgu klientu.
Aprunājām visas projekta nianses, izmaksas utt. Un pēc neilga brīža no manas puses viss ir nokārtots, bet klients kavējas ar samaksu.

Baigā bēda... Esmu notērējis visu savu naudu, pamatojoties uz to, ka nauda būs pēc dažām dienām.
Bet ņihuja - naudas nav... Kavējas kaut kādu tur nezināmu iemeslu dēļ.

Un tieši šodien, biju iedomājies, ka gar manu degunu paies garām Shocking Asia pasākums iekš MP (dzeršanas daļa), ka nevarēšu braukt ar taksi, izmaksāt draugiem komu utt. Atskan telefona zvans un paziņojums par to, ka mans bankas konts ir papildināts. Jeah! Esmu priecīgs!

Kaut kā tā.

Man liekas, ka ļoti daudz cilvēku ir šizofrēniķi.

2009 gads, 31. decembris, pulkstens vienpadsmit vakarā.
Vēl tikai stunda un pēdējā kalendāra lapiņa tiks noplēsta un 2009. gads paliks tikai atmiņās.
Uzklātais galds pamazām tukšojas, radinieku mutēs tiek stūķēts rosols un šķaidīts ar vīnu (cik pretīgi), šampānieti (vēl pretīgāk) un nedaudz šnabja.

Es mierīgi iekārtojos tumšā stūrī ar telefonu vienā rokā un jasmīna tēju otrā.
Dzeru un lasu wikipēdiju.
Mani totāli neinteres kārtējā izdevība domāt par "jaunu sākumu, jaunas lapas pāršķiršanu", etc.
Visi to vien sola kā sākt visu no gala, mainīties, atmest kaut ko...

Rezultātā attapos šodien.
Neko alkoholisku neesmu dzēris, neesmu pīpējis un jūtos burvīgi.

Īpaši necenšoties esmu ticis galā ar atkarībām, sliktām domām un ļaunās acs.
Gads tik tiešām sākās kā pāršķirot jaunu lapu - varu darīt un veidot savu dzīvi kā vēlos.

Khe ;]

Es beidzot sadūšojos un pasūtīju savu priekšnieku, šizofrēniķi, desmit mājas tālāk.
No darba gan aizgājis oficiāli neesmu, vienīgi tāds kā klusuma brīdis pirms vētras.
Un ļoti forši, ka ir "svētku sezona", tas ļauj man ignorēt visus nedomājot par sekām. Attaisnot sevi nebūs grūti - aizsvinējos ;)

Kolēģis no otrā darba atveda pašdarinātu vīnu.
Ļoti garšīgs un pamatīgi dod galvā.

Tagad sēzu pie kompja ar tādu trulu smaidiņu sejā.
Viss plivinās un lido. khe khe.

Veiksmīgu jauno gadu visiem.

Paskaidrojiet kāds, kas ir smags raksturs?
Kā tas izpaužas?

J: kāds rītdienas plāns?? ejam uz zoo
S: man tāāāds bōrings. nestrādā viens projektiņš, khh. rīt hz. nezinu.
J: tur var parunāt... ar zveeeeeeriem.
S: da. parunāt jau var visur :D:D ar kukaiņiem, putniem. tik tā, lai psihiatri neredz ;]

Es jau biju sacerējies.
Ar zvēriem, ibio :(

Tik negaidīti un pēkšņi beidzot ir pārgājis mans ~mēnesi ilgstošais gruzons.
Šo visu laiku es biju totāli pārliecināts, ka es esmu tas, kuram prātiņā "visi nav mājās" un laikam šī nebija pirmā reize.
Iespējams es vienkārši nepanesu kritiku, komandēšanu un tādā garā.

Bet tagad pie lietas.

Es nekad nebūtu tik laimīgs un priecīgs, ja nepadotu darbadevējam maku.
Es nebūtu tik ļoti starā, ja no ta neizlidotu visi stulbie parpīrīši, kredītkartes, un apliecības.
Un es nebūtu tik ļoti patīkami pārstaigts, ja to papīrīšu kaudzē neieraudzītu invalīda apliecību, derīgu vēl 10 gadus.

Es zinu. Nedrīkst šitā smieties.
Bet es esmu attaisnots - ES NEESMU TRAKS!!!11

Jauku visiem dienu, dzeršu viskiju.

Pamodos un sajutu alkohola reibumu, kārtējā darbadiena - jāiet strādāt.
Ātri saģērbos, iztīrīju zobus, saķemēju matus un izgāju no dzīvokļa lai 30 minūšu laikā tiktu līdz darbavietai.
Es neizmantoju sabiedrisko transportu, es braucu tikai un vienīgi ar taksi visbiežāk pārvietojos kājām.

Šodien ārā skaists laiks, nav īpaši auksts.
Vakardien kaimiņmājā esmu aizmirsis somu un jaku tajā, tāpēc šodien vilku tikai kreklu un žaketi.
Tāds ļoti moderns, haotisks paskats (neatbilstošs laikapstākļiem), jūtamas smaržas un alkohola aromāts.

Eju garām arkādija parkam, patiesībā streipuļoju, ātrā solī.
Kabatā atrodas kaut kāda nauda un prātā esmu nolēmis to ziedot tantiņai, kas parasti sēž pie tiltiņa parkā.
Tantiņas nebija.

Tad negaidīti palēninājās laiks, es lēnām šķērsojot tiltiņu, izvilku naudu no kabatas un iemetu to ūdenī.
Es pēkšņi sapratu, ka dzīvei nav jēgas. Nav un nekad nav bijusi.

Piedrāzt visu.

Viss ir slikti. Kā man tas patīk ;)
Un nebūtu jau nemaz tik slikti, ja no rīta nevērtu vaļā tēvēnetus, delfus un apollo.
Nekā pozitīva tur tik un tā nav.

Bļe. Nahuj visus.
Gribu dzert un tad gulēt.

Kaut kādas loses. Idiotes, analfabētes.
Man ir "S" izmērs drēbēm, bet tam otram ir kāds "XL".
Mani nosauc par milzeni un to otru par mazo vīreli.

Tas, ka šoreiz man neizdevās iekarot sievietes sirdi ir nekas.
Bet šitāda aplamība par izskatu ir vnk wtf.

Man jau nav ko zaudēt, jo bijusī vēl nav tik ļoti bijusī un īpaši pēc kaut kā jauna netiecos.
Patīk arī tas, ka "tas jaunais" nemaz tik jauns jau nevarētu būt, jo iepriekšējo attiecību pieredze vēl ilgi paliks manā prātā, sirdī un ķermenī. Vēlētos to visu atkārtot, tik šoreiz bez smadzeņu pišas.

Dabūju monitoru, no darba.
Viss ir forši un tā.

Nu jau kārtējā reize, kad āpaliek nomodā arī pa nakti.
Mājās neesmu bijis tā kārtīgi jau vairākas dienas. Šodien vispār tusējos darbā (tobiš tagad).
Nez, ja man kāds teiks lai kaut ko pārtaisu, tad sakarināšu visus pie lampām.

Bet visumā viss ir forši.
Dzeru katru dienu un man atkal uz pieres parādās pumpas, tāpēc kaut kā tā dzeršana jāpiebremzē.

Un es gribu LCD monitoru mājās.

Vakar pāli taisīju sēņu mērci. Ķipa sanāca labi.
Tik virtuve "spīd un laistās".

Man klājas ļoti labi. /meloju sev, jo tā nav patiesība/

Sakarā ar infekciju, kura ieperinājās manā acī, daktere aizliedza divas dienas pat tuvoties datoram.
Un es, protams, muļķītis izpļāpājos priekšniekam.

Atņēma man uz divām dienām ķapļapu.
Neko darīt. Vakar bezdarbībā plivinājos vecrīgas robežās un pat dažas stundas nosēdēju parkā domājot par dzīvi un visu pārējo.

Varbūt tomēr tas viss ir uz labu.
Tad jau redzēs.

Ienīstu, ienīstu, ienīstu...
Stulbais darbs, stulbā veselība... Es pamazām kļūstu par emo (vai arī jau esmu).

Darbs:

Ir kāds projekts, kuru nodot vajadzēja jau sen.
Bet kā jau parasti - visādi sīkumi, neprecizitātes un tādā garā.
Bet pats forsākais, ka tas nav manas vainas dēļ.

Gan priekšnieks, gan bijusais projektu vadītajs man skaidro, kas darāms.
Es uzklausu un izdaru. Bet pēc rezultāta apskatīšanas un izpētīšanas abi bļauj, ka vajagot savādak.
Es protams, izdaru to "savādāk" un tad nākamais stiķis - zini, vajag kā iepriekš un vēl šito un to.

WTF?

Man totāli kretinē ja cilvēks nezin ko pats vēlas.
Vakardien biju gatavs priekšnieku plikām rokām žņaugt līdz acu āboli izripotu uz grīdas un lekātu kā kaučuka bumbinas.
Līdz sāpēs tiktu nokosta mēle un kāds balodis to noknābātu līdz beigam... Ek.

Veselība:

Man katru gadu gadās bēdiņa. Acu infekcija.
Iespējams tā ir alerģija, iespējams kas cits.
Zinu tikai to, ka agrak šī kaite bija notikusi pavasaros. Bet jau divus gadus no vietas notiek rudenī.

Izpaužas tas ar apsārtumu un gļotām. Tad uzrodas apduļķojums un ar pus aci neko neredzu.
Šausmīgi nepatīkama sajūta. Ek.
Šodien biju pie okulista, lai izraksta tos ikgadējos pilienus, ceru, ka rīt jau atkal būsu uz pekām un tā.

Btw, acu ārste ir pazīstama ar manu priekšnieci.
Samā piedraudēja, ja sēdēsu pie datora (slimības laikā), tad piezvanīs priekšniecei un liks mani vest mājās ;]
Dikti mīļi.

Punkts.

Gluži kā katru gadu rudenim tuvojoties saķeru kādu kaiti.
Pagājšgad tieši ap šo laiku tā bija kaut kāda acs infekcija (pretīgi un nepatīkami).
Savkārt šogad, turpinot staigāt vasarīgā kreklā un šortos, saķēru kaut kādu puņķainu un klepojošu kaiti. Bļeģ.

Līdz ar to klāt nāk dažas ctas problēmas.
Apsārtušas acis, miegs, etc, etc, etc. Un vēl uz darbu jāiet.

/me saziepē striķi un lūkojas pēc taburetes

Man ideālais plāns tomēr nenostrādāja.
Tām tantēm vairāk patīk runat nekā rīkoties.
Patiesībā tur neko nevarēja darīt, es tāč nav mauka.

Nedēļas nogale aizvadīta godam.
Dzeršana, dzeršana, dzeršana.

Nez kā vēl spēju šo visu paciest.
Laikam dēļ dažādajiem cilvēkiem un tā.

Šobrīd kavējas alga. Bet par dzīvokļa īri vajadzēja samaksāt mēnesa sākumā.
Kaut kā pieriebās visu laiku attaisnoties īpašnieces priekšā.

Izlēmu darīt gudri, riskanti un avantūriski.
Ievietoju sludinājumu par naudas aizņemšanos kādā seksa sludinājumu portālā un pievienoju savu bildi.
Prasīju lai kāds uz nedēļu vai līdz saņemšu algu aizdod vajadzīgo summu.
Pāresteidza atsauksmes. Kaut gan sludinājums nav bijis seksuāla rakstura.
Tad jau redzēs. Bet smieklīgi ir tas, ka ļaudis ir izslāpuši pēc jaunas gaļas (manis tobiš).

Un vēl. Bija atsauksmes arī no vīriešiem.
Pretīgi, jo šamie pa taisno mēģināja lūgt to ko vēlas.
Atteicu un teicu, ko par to domāju, bet piebildu - mēs takš visi esam cilvēki.

Labi, ka rīt tikšos ar kādu kundzi (50 gadi).
Tad jau redzēs kā būs. Mēģināšu vēlāk uzrakstīt par piedzīvoto.

Gluži kā biju sev nosolījjies - strādāju līdz rītausmai.
Kopā negulētas 24 stundas. Rīta pusē, kad vairums cilvēku devās uz darbu, es iemigu.
Pēc dažām stundām pamodos un devos uz darbu.

Nekāda dižā strādāšana jau nesankāk - planēju apkārt kā zombijs.
Tāpēc tagad domāju doties atpakaļ uz mājām un vēl kādu brīdi pagulēt ;)

Rīt ir Rīgas svētki, dažādi pasākumi, etc.
Vajadzēs apstaigāt pilsētu un mēģināt piedalīties visur, kur var.
Dažādot dzīvi, tā teikt.

Šodien garā diena.
Jastrādā līdz rītausmai, lai nedabonu pa kaklu ;]