Izlasīju Treisijas Ševaljē "Meitene ar pērļu auskaru". Tik ļoti gribētu, lai tā visa ir patiesība, tad šai gleznai... par neveikli izveidoto aubi, sāpošajām ausīm, puspavērtajām lūpām, un skatienu, kas kvēlina, ne jau to, kas redzams, bet gleznotāja.

Tad tam visam būtu pamatā valdzinājums, kaisle, iekāre, sāpes un zausdējums. .. kaut kas īsts.