Redz kā : ) mums skatoties vienu un to pašu filmu ir pilnīgi citi iespaidi.
Par šo konkrēto gadījumu - vērojot klīniski Teda darbības bija absolūti skaidra viņa diagnoze. Filmā divās vietās ir pāris minūtes ar atstātiem perfekti skaidriem kadriem, kas to apliecina, bet tā kā, cik man zināms psihiatriska izvērtēšana, ietvēra citu aspektu, bija ļoti, ļoti korekti, nepieminēt šo diagnozi un neizvērst spekulācijas, kas radītu šādu cilvēku stigmatizāciju sabiedrībā.
Pat nenovērtējot, pats labākais, ko filmai izdevās panākt, ir atstāt Tevi neziņā, kā tas varēja notikt. Līdzīgi, kā tik daudzus sabiedrībā, tajā laikā, kas neticēja, ka viņš ir vainojams.
Par laikabiedru nosodījumu arī nepiekritīšu, sieviete, kas ar viņu pavadīja bērnību, pieminēja tikai dažas īpatnības. .. bet gluži saprotams, ka vienīgai dzīvai lieciniecei, noteikti nekas pozitīvs nebija jāsaka.

Ļaunums ne vienmēr ir uzvilcis vecmāmiņas brilles, cepuri un mēs tam nevaicājam, kādēļ tev tik lielas acis? ... ļoti bieži cilvēki ir vieni no mums.

Tas man mazliet atgādināja Tavu stāstu par kaimiņieni, kas pārdur citiem riepas un nacistu Vāciju.

Esmu redzējusi "Mindhunter", arī likās laba, bet piekritīsi, tēli, ko atspoguļot bija izvēlēti, kas jau vizuāli šķita biedējoši un nelielas sarunas laikā, var skaidri izprast personības defekta iezīmes. Tādēļ taisnība, varbūt uztvert bija vieglāk.