8. marts.

Piederu tai paaudzei, kas laiku (1917.), kurā šī atzīmējamā diena tika ieviesta gluži neizpratu augot.
Iespējams sākotnēji, tādēļ, ka biju bērns, bet vēlāk, jo nepiekrītu trešā viļņa feminisma idejām.

Šajā desmitgadē, man šķiet absolūti lieliski, kad līdzvērtīgi sievietēm un vīriešiem ir brīži, kad dzimumam raksturīgām īpašībām ļauj plaukt, attīstīties un tās tiek atzinīgi novērtētas. Tādēļ ne jau ziedos ir noslēpums un datumā, bet šajos mazajos brīžos, ko vīrieši spēj sniegt, pat īsti nepiedomājot.
Tā kā mūsu mazajā kolektīvā ir tikai sievietes, centāmies izcelt atbalstu un sapratni, ko spējam viena otrai sniegt.