Vakar atzīmējām, kā tika nodēvēts - pēdējā no mūsu vecuma grupas, biedra mācību pabeigšanu un darba iegūšanu. Ļoti, ļoti priecājos, ka J. tika piedāvāta vieta, jo kopējā sistēma ir bezgala nesakārtota, nežēlīga un haotiska. Tajā pat laikā, kaut arī pieredze man vēl ir gaužām maza, jutos kā 'senais, viedais', kurš zina, ka grūtākais tikai tagad sākas....iekšēji apņemoties palīdzēt, cik vien būs manos spēkos. Tā ir arī šī gada kopējā sajūta - spēja vairāk ieraudzīt kopsakarības, ne notikumus atsevišķi.

Bet mazliet skumīga bija apziņa, ka J. ir pēdējais mūsu paaudzes biedrs un visi nākamie sekos pēc 6-8 gadiem vai pat vēl ilgāka laika.

Kā jau šādos tikšanās brīžos, mazliet runājām arī par pārējiem darbiniekiem. Nespēju pat iedomāties, cik mana noslēgtība un privātu lietu nezināšana, reizēm palīdz.... vai man vismaz palīdz, un cik ļoti bieži joprojām uz lietām skatos ar naivumu.

Jauks un ļoti, ļoti garš vakars.