5:2 tas šoreiz nav kādas spēles rezultāts, bet pareizais brīvdienu : darba dienu daudzums, lai kaut uz neilgu laiku justos daudz, daudz labāk. Iespējams tas saistīts ar piepildījuma sajūtu, ko sniedz iespēja izrauties no ikdienas. Kaut gan darbs ļoti bieži pat "pārpilda" emocionāli, garīgi un fiziski, man iekšējam mieram ir nepieciešams mazliet vairāk pasaules.
Splendid Palace piedāvātajā filmu maratonā, noskatījos 3 no simtgades filmām:
Turpinājums - filma ir par pieciem ļoti dažadiem pirmklasniekiem ( Kārlim ir stipras ģimenes saknes Latvijas laukos, Gļeba vecvecāki Latvijā iebraukuši tikai padomju gados, Zanes ģimene ir pirmās paaudzes pilsētnieki, Anastasijas ģimene no pilsētas pārcēlusies uz laukiem, bet Anetes mamma dzīvo Anglijā) - viena gada  vērojums par to, kas notiek bērna prātā. Ļoti patika, ka fimā iztika bez notiekošo lietu komentēšanas, kā arī viegluma un nesamākslotības sajūta.
Ievainotais jātnieks - filmā attēlots Brīvības pieminekļa celtniecības process un tēlnieka K. Zāles dzīves notikumi laikā, kad dzimst Latvija. Man ļoti pietrūka stāsta par pieminekļa skulptūrām (filmas pēdējās 3 minūtēs to mazliet atklāja, bet nebūt ne dziļumā, kādā vēlējos) ... tajā pat laikā K.Zāles tēls šķita ārkārtīgi nepievilcīgs.
Astoņas zvaigznes - filmā stāstīts par latviešu strēlnieku brīvprātīgajiem bataljoniem, to izveidošanos un cīņām Pirmā pasaules kara laikā, latviešu strēlniekiem Krievijas pilsoņu karā, par Latvijas valsts pirmsākumiem un Latgales atbrīvošanas cīņām. Ļoti, ļoti iesaku noskatīties ikvienam, jo filma ārkārtīgi saprotamā, emocionālo līdzpārdzīvojumu radošā veidā izklāsta mazu daļu vēstures ar šo astoņu cilvēku dzīvesstāstu palīdzību (šī bija arī vienīgā, kurai beidzoties, visi skatītāji applaudēja).

Ar nepacietību gaidu sūtījumu pienākšanu (visvairāk grāmatas, jo šobrīd lasīšanas ļoti pietrūkst) un nākamās nedēļas teātra izrādi... kā mazs plāns nākotnei ir Ķemera parka purva laipu apmeklēšana, tikai jāatrod vēl kāds līdznācējs šim piedzīvojumam.