Gada sākumu es varētu aprakstīt ar brīdi, atcerieties kā bērnībā, zīmējot viss bija jauki un skaisti, līdz kādā momentā ienāca prātā lieliska doma, sajaukt visas krāsas kopā un palūkot, kas iznāks? Brūns, iznāca kaut kas brūns...jā, vienmēr. Tā arī mani pēdējie 4 gadi un viss celtais pārvērtās šajā nesaprotamajā masā. Šķiet visīpatnējākā sajūta bija nevis sirdssāpes, bet tā, ka pēkšņi nav neviena ar ko dalīties un būt pieņemtam, tāds, kāds esi. Viss šķita pārvērties zombiju pelēks un manas gaitas līdzīgas šim tēlam. Lai viss negatīvais tiktu atstāts pirmajā rindkopā: biju arī S. melnajā sarakstā, milzu pārmetumi un kompetences apšaubīšana par darbu, ko patiesībā veica mana priekšniecība un es tikai prezentēju (pie tam kritiķim nebija ne mazākā taisnības grauda, bet tas jau nevienu nekavē) un draudi dzīvībai. Visas šīs lietas - ja man vienu reizi dzīvē bija jāpārdzīvo, tad paldies, un tas nu ir galā.
Par pozitīvo, gada nogalē bija šī atklāsme - labām lietām ir mazliet jāpalīdz notikt, tādēļ apmeklētie pasākumi, neliela svētku dzirksteles ienešana darba kolektīvā, sevis iekšējā salīmēšana (savā ziņā kintsukuroi) visa gada garumā. Visvairāk šķiet novērtēju to, ka atkal spēju ar aizrautību gaidīt mazas lietas un, ja vēl nespēju pateikt, ka ir labi, varu ar latvieša lakoniskumu teikt, ka ir normāli.

Nobeigumā, atskats uz gada labākajām lietām / piedzīvojumiem:

Gada ceļojums: Parīze.
Gada izpildītā apņemšanās: lasīt vairāk grāmatu (tikai 12, bet tā ir viena ik mēnesi);
Gada grāmata: Gentleman's guide to vice and virtue by Mackenzi Lee
Gada izrāde: Atkal
Gada filma: Blade runner 2049
Gada seriāls: Marvelous Mrs Maisel
Šogad atklātie komiķi: Joe Lycett un Jack Whitehall
Gada baleta izrāde: Anna Karēņina