it's all in my head -
May 2024
 
 
 
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
 
Sunday, November 19th, 2017 02:32 am



"Three years ago, when her older sister, Anna, was murdered and the killer walked free, Alex uncaged the language she knows best—the language of violence. While her own crime goes unpunished, Alex knows she can’t be trusted among other people. Not with Jack, the star athlete who wants to really know her but still feels guilty over the role he played the night Anna’s body was discovered. And not with Peekay, the preacher’s kid with a defiant streak who befriends Alex while they volunteer at an animal shelter. Not anyone. As their senior year unfolds, Alex’s darker nature breaks out, setting these three teens on a collision course that will change their lives forever."

Šo grāmatu izlasīju pirms neilga laika, mazliet pirms atklātībā sāka nonākt daudzu simtu  sieviešu stāsti par tām lietām, ar kurām sievietēm (protams ne tikai) nākas saskarties dzīves laikā, brīžiem, kad tiek parādīts, ka varas pozīcija, joprojām nepieder viņām. Ļoti īpatnējs bija arī novērojums, ka lv presē un tv neko daudz par to nedzirdēju... bet ne par to.

Man šis grāmatas stāsts savijās ar kāda cita cilvēka pieredzēto un visām ar to saistītajām sajūtām / emocionālo traumu, ko spējat iedomāties. Tiešām nezinu, kā ir mainījies skolā lasāmo grāmatu saraksts pēdējās desmitgades laikā, bet ir kāda epizode, kas man ir ļoti palikusi atmiņā. Kā viena no "saraksta" grāmatām bija "Zaļā zeme", šķiet nosaukumu zinās ikviens. Skolotāja, cenšoties atrast modernas tēmas analīzei izvēlējās tēlu, kurai grūtniecība bija iestājusies, jo viņa "nezināja, ka šādā veidā rodas bērni"... kas mūsu gadsimtā neizsauca absolūti nekādu reakciju, bet grāmatas rakstīšanas laikā, iespējams būtu kutelīga tēma. Es ļoti, ļoti vēlētos, lai grāmatas skolām tiktu izvēlētas ar mērķi vairāk iemācīties par dzīvi un empātijas nozīmi, bet ne tikai "iepazīsim autorus, kas ir nozīmīgi jau gadsimtiem ilgi".

Īsumā: ja par lietām nerunā, tas nenozīmē, ka tās neskar tukstošiem cilvēku / grāmata nav tik grūtsirdīga, kā varētu šķist, drīzāk ar vēstījumu par sabiedrības kā šūniņas funkcionēšanu, kurā ikviens var iestāties par otru / noteikti viena no tām, kuru kādu dienu ieteiktu izlasīt gan dēlam, gan meitai.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend