"Henry “Monty” Montague was born and bred to be a gentleman, but he was never one to be tamed. The finest boarding schools in England and the constant disapproval of his father haven’t been able to curb any of his roguish passions—not for gambling halls, late nights spent with a bottle of spirits, or waking up in the arms of women or men. But as Monty embarks on his grand tour of Europe, his quest for a life filled with pleasure and vice is in danger of coming to an end. Not only does his father expect him to take over the family’s estate upon his return, but Monty is also nursing an impossible crush on his best friend and traveling companion, Percy. Still it isn’t in Monty’s nature to give up [.]"

Reti, kad grāmatas, kas rakstītas pirmājā personā, man šķiet pieņemamas (iespējams tikai šī iemesla dēļ nespēju novērtēt citu cildināto un apbalvoto - My name is Leon un The Danish girl, otro drīzāk emocionāla tukšuma dēļ), tādēļ, ka, lai sajustu to īpašo saikni un "grāmatas radīto brīnumu", tai ir jāspēj būt pārākai par spoguli un šī priekš manis to paveica ar uzviju. Katrā no trim tik dažādajiem tēliem spēju saredzēt daļu sevis un papildus viens no galvenajiem vadmotīviem, kas aizgūts no Japānas un tiek dēvēts: kintsukuroi -   “We are not broken things, neither of us. We are cracked pottery mended with laquer and flakes of gold, whole as we are, complete unto each other. Complete and worthy and so very loved,” ir man tik ļoti tuvs.

Bet īsumā: sarežģītas ģimenes attiecības / draudzība / māsas - brāļu attiecības / ceļošanas - sevis un pasaules iepazīšana / feminisms / emocionalitāte / hroniska slimība un tik daudz, kas cits, ietērpts brīnišķīgā humorā.
Grāmata noteikti nebūs domāta visiem, bet man 10 no 10.